Nepatiesi ziņojumi par nolaupīšanu: satraucoša krāpšana Kalvā!

Nepatiesi ziņojumi par nolaupīšanu: satraucoša krāpšana Kalvā!

Pēdējo nedēļu laikā nepatiesi ziņojumi par iespējamu bērnu nolaupīšanu reģionā vairākkārt izraisījuši satraukumu un bažas. 2025. gada augusta vidū satraucoši izplatījās viltus ziņa par iespējamu astoņus gadus vecas meitenes vārdā Klāra Šulca pazušanu Kalvā. Līdzīgs stāsts nesen tika ziņots par vienpadsmit gadus veco Klāru Šrēderi, arī Kalvā. Taču Pforcheimas policija ātri vien lika saprast, ka tādu pazudušo gadījumu nav un minētie bērni neeksistē. Pforcheimas policijas štāba pārstāvis Silass Lindērfers uzsvēra, ka šādai informācijai būtu jānāk tikai no policijas vai citām drošības iestādēm. Citā incidentā 2025. gada 28. augustā tika izplatīti nepatiesi ziņojumi par meiteni, vārdā Liza Vogela. Šī informācija galvenokārt tika atrasta Facebook grupās, un tai bija viens kopsaucējs: tā nebija par bērnu drošību, bet gan par viltus pikšķerēšanas mēģinājumiem.

Emocionāla valoda un steidzamības sajūta iet roku rokā, lai mudinātu lietotājus mijiedarboties un noklikšķināt uz saitēm šajās ziņās. Šīs saites slēpj apšaubāmas vietnes, kurās ir viltotas pieteikšanās lapas vai iespējamie līdzekļu vākšanas pasākumi. Ikviens, kurš neuzmanīgi ievada savus piekļuves datus, riskē kļūt par identitātes zādzības upuri. Asociācija Mimikama nepārprotami brīdina par to: nozagtos Facebook profilus var pārdot pagrīdes forumos kā digitālo kapitālu, kas vēl vairāk saasina problēmu.

Viltus ziņu briesmas

Policija piekrīt: šādi ieraksti ir ne tikai kaitīgi, bet arī var izraisīt personas datu zudumu. Lai gan stāsti bieži atšķiras – dažreiz bērni atrodas Āhenē, dažreiz Karlsrūē vai Pforceimā, nepatieso ziņojumu kaitīgā būtība paliek nemainīga. Zalcgiteras policija un citas varas iestādes ir skaidri paziņojušas, ka nav pierādījumu par meitenes pazušanu. Amatpersonas atkārtoti brīdina: uzticieties tikai cienījamiem informācijas avotiem, īpaši, ja runa ir par ziņojumiem par pazudušiem bērniem. Uzticamas informācijas trūkums var radīt cilvēkiem maldīgu drošības sajūtu.

Viltus ziņu un maldinošas informācijas izplatība ir parādība, kas notiek ne tikai lokāli, bet arī globāli. Lielākie sociālie mediji bieži vien ir labvēlīga augsne šādam saturam. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras ziņojumu, problēmu saasina zemā uzticēšanās politiskajām un mediju institūcijām, kas palielina risku ticēt viltus ziņām. No pēdējo mēnešu pieredzes ir skaidrs, ka veselīga neuzticēšanās sensacionāliem rakstiem ir piemērota. Lai to apkarotu, ES ir uzsākusi tādas iniciatīvas kā “ES pret Disinfo”.

Kā sevi pasargāt

Ir svarīgi, lai lietotāji kritiski izturētos pret informāciju, ko viņi lasa sociālajos medijos. Lai neaizrautos ar emocionāliem ierakstiem, ir ļoti svarīgi apzināties savu medijpratību. Viltus ziņu izplatības iemesli ir dažādi, taču skaidrs paliek viens: briesmas ir reālas, un atbildība ir arī pašam lietotājam, lai netiktu maldināts un neizpaustu konfidenciālu informāciju pavirši. Ieteikums ir skeptiski skatīt ziņojumus par pazudušiem bērniem vai līdzīgām nopietnām tēmām un pievērst uzmanību uzticamiem avotiem. Atbilstoša mediju lietotprasme varētu būt atslēga, lai efektīvi samazinātu viltus ziņu izplatību un atjaunotu uzticību nopietnām ziņām.