Dronu murgs Štutgartes lidostai: pieaug drošības risks!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Štutgarte lidostā redz arvien lielākus bezpilota lidaparātu šķēršļus. Eksperti aicina veikt pasākumus gaisa telpas drošības nodrošināšanai.

Stuttgart sieht steigende Drohnenbehinderungen am Flughafen. Experten fordern Maßnahmen zur Sicherheit im Luftraum.
Štutgarte lidostā redz arvien lielākus bezpilota lidaparātu šķēršļus. Eksperti aicina veikt pasākumus gaisa telpas drošības nodrošināšanai.

Dronu murgs Štutgartes lidostai: pieaug drošības risks!

Štutgartes lidosta ir galvenā uzmanība, kad runa ir par droniem. Saskaņā ar pašreizējo Vācijas gaisa satiksmes vadības (DFS) ziņojumu, šogad Štutgartes lidostā reģistrēti seši bezpilota lidaparātu darbības traucējumi. Valsts mērogā šādi incidenti biežāk skar tikai Frankfurtes, Ķelnes/Bonnas un Diseldorfas lidostas. Līdz 2025. gada augusta beigām Vācijā kopumā bija reģistrēti 144 bezpilota lidaparātu darbības traucējumi, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kuros tika ziņots tikai par 113 un 99 traucējumiem. Īpaši satraucoša ir situācija Frankfurtes lidostā, kur 2025. gadā vien reģistrētas jau 35 invaliditātes, ziņo SWR.

Nereģistrēto dronu skaits, kas lido ierobežotā gaisa telpā, varētu būt daudz lielāks. Šādu incidentu dēļ vairākkārt nācies apturēt gaisa satiksmi Vācijas lidostās - 2024.gada pirmajos astoņos mēnešos vien bijis 81 traucējums, tostarp septiņos gaisa satiksme uz īsu brīdi apstājās. Darba apturēšana pie sistemātiskas bezpilota lidaparātu atklāšanas, kam faktiski būtu jānodrošina lielāka drošība lidostā, arī ir ārpus apsvērumiem, vēl ir jāprecizē finansēšanas jautājumi, ziņo Tagesschau.

Dronu lidojumi un to riski

Problēma ar droniem lidostu tuvumā ir nopietna, jo likums stingri aizliedz bezpilota lidaparātu lidojumus 1,5 kilometru attālumā no lidostām. Par šo noteikumu pārkāpumiem var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem. Lidostu operatoru asociācija ADV norādījusi, ka steidzami nepieciešamas labākas dronu atklāšanas iekārtas. ADV rīkotājdirektors Ralfs Beisels uzsver, ka lidostas bieži vien nezina, vai bezpilota lidaparātus vada amatieru piloti vai tie ir daļa no hibrīddraudiem. Dānijas varas iestādes pat ierosinājušas iespējamu saistību starp bezpilota lidaparātu incidentiem Kopenhāgenā un provokācijām no Krievijas.

Ideju par uzlabotu dronu noteikšanas sistēmu atbalsta dažādi avoti. Piemēram, Bundesvēra Helmuta Šmita universitāte ir izstrādājusi bezpilota lidaparātu pārtveršanas sistēmu “Falke”, kas tika finansēta ar 1,8 miljonu eiro finansējumu. Šī sistēma parāda, ka arī dronu draudu apkarošanā tiek izmantotas inovatīvas pieejas. Jaunuzņēmums strādā pie tā, lai attīstība būtu veiksmīga tirgū.

Aicinājums uz darbību

CDU transporta politiķis Bjerns Saimons kritizējis federālo valdību par tās neadekvāto reakciju un brīdina par pieaugošiem draudiem sabiedrības drošībai Vācijā. Kļūst arvien skaidrāks, ka ir nepieciešama koordinēta un ātra rīcība, lai nodrošinātu drošību lidostās. Arvien skaļāka kļūst nepieciešamība labāk uzraudzīt dronus gaisa telpā. Tas ir vienīgais veids, kā novērst to, ka mūs vēl vairāk ietekmē gaisa satiksmes traucējumi.

Tagad ir vajadzīgas labas prasmes, lai atrastu pareizo risinājumu. Lidostām un atbildīgajām iestādēm ir jāsadarbojas, lai pašreizējās problēmas tiktu kontrolētas. Ir pēdējais laiks gaisa telpas drošībai piešķirt prioritāti, nevis dažu hobiju pilotu brīvā laika aktivitātēm.