Policists apšaudē: soda izjaukšana pēc asiņainā nozieguma Ašafenburgā!

Policists apšaudē: soda izjaukšana pēc asiņainā nozieguma Ašafenburgā!

2024. gada janvārī Ašafenburgā notika šokējoša asinsizliešana: kāds garīgi slims vīrietis nogalināja divus cilvēkus, tādējādi uzmanības centrā izvirzot visu diskusiju par vardarbīgu aktu novēršanu un garīgi slimu cilvēku ārstēšanu Vācijā. Taču nozieguma saknes jau bija pirms vairākiem mēnešiem notikušā incidentā. Tiek ziņots, ka 2024.gada augustā vainīgais, kurš tobrīd bija 28 gadus vecs, uzbrucis savai draudzenei, viņu nožņaudzot un ievainojot ar nazi, liecina apsūdzība. Neskatoties uz šo vardarbīgo uzbrukumu, policija lietu neizmeklēja. Tas rada jautājumus, ko Koburgas prokuratūra jau izvirza: kāpēc netika veikti nekādi pasākumi, lai izmeklētu draudus?

Policijas darbinieks, kurš bija iesaistīts šajā lietā, tagad tiek tiesāts par sodīšanas kavēšanu, atrodoties amatā. Saskaņā ar apsūdzību viņš esot apzināti izjaucis vēlākā vainīgā kriminālvajāšanu. Pastāv aizdomas, ka viņš pēc uzbrukuma aizturēja aizdomās turamo, neveicot pienācīgu izmeklēšanu. Uzsākot prāvu, 29 gadus vecais policists nekomentēja apsūdzības, kas viņam tagad potenciāli varētu piemērot cietumsodu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

Agrīnas iejaukšanās un profilakses projekti

Traģiskie notikumi Ašafenburgā ir daļa no lielākas problēmas, kas skar sabiedrību: kā novērst šādus vardarbības aktus? Piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē tika uzsākts profilakses projekts “PeRiskoP”, kura mērķis ir agrīnā stadijā identificēt cilvēkus ar riska potenciālu. Projekts veicina sadarbību starp policiju, veselības iestādēm, skolām un audzināšanas iestādēm. Mērķis ir novērst to, ka psihiski slimi cilvēki sabiedrībā tiek ignorēti un laicīgi neatzītu briesmas, ko viņi varētu radīt. Diskusijā par vardarbības aktu novēršanu uzmanība tiek pievērsta arī pašreizējai garīgi slimu cilvēku stigmatizācijai, kas nereti joprojām ir šķērslis agrīnai atpazīšanai. Pēdējos gados ir pieaudzis psihiski slimo vainīgo skaits, kā liecina pieaugošā statistika: 2022. gadā psihopatoloģisku diagnožu īpatsvars bija ap 16% no smagiem vardarbīgiem noziegumiem.

Svarīga balss šajā diskursā ir Vācijas psihiatrijas un psihoterapijas, psihosomatikas un neiroloģijas biedrība (DGPPN), kas nostājas dokumentā ir formulējusi ieteikumus vardarbības aktu novēršanai. Tiek uzsvērts, ka esošās juridiskās iespējas būtu jāizmanto konsekventāk, neradot jaunus likumus. Mērķim ir jābūt aizsargāt gan iedzīvotāju aizsardzību, gan garīgi slimo tiesības. Būtisks solis varētu būt aprūpes struktūru, integrācijas palīdzības un sociālo psihiatrisko pakalpojumu paplašināšana, lai samazinātu vardarbības aktu risku.

Galu galā paliek jautājums, kā var izveidot likumus un sociālās struktūras, lai gan vainīgie, gan potenciālie upuri tiktu savlaicīgi aizsargāti. Ņemot vērā šī brīža notikumus policista lietā un aizdomās par garīgi slimo Ašafenburgas vīrieti, ir daudz ko apsvērt un apspriest.