Celtic Gold Trial: Pēdējie argumenti pirms sprieduma 29. jūlijā!

Celtic Gold Trial: Pēdējie argumenti pirms sprieduma 29. jūlijā!

Divus gadus pēc iespaidīgās unikāla zelta dārguma zādzības no Ķeltu romiešu muzeja Mančingā netālu no Ingolštates sabiedrība gatavojas saņemt spriedumu tiesas prāvā, kas izraisījis karstas emocijas. Šodien, 2025. gada 17. jūlijā, galvenā apsūdzētā aizstāvji teiks savas noslēguma runas; Prokuratūra pieprasa divpadsmit gadu cietumsodu 48 gadus vecajam vīrietim no Plātes pie Šverinas, kurš tiek uzskatīts par aizdomās turamās zagļu bandas vadītāju. Šī banda esot atbildīga ne tikai par zādzību muzejā, bet arī, saskaņā ar apsūdzību, par vismaz 30 citām zādzībām Vācijā un Austrijā.

2022. gada novembrī izsmalcinātā aplaupīšanā tika nozagti 3,7 kilogrami zelta, kā arī 483 vērtīgas monētas un lielāks zelta tīrradnis. Zelta dārgumu kopējā vērtība tiek lēsta ap 1,5 miljoniem eiro. Mančingas mērs Herberts Nerbs izteica cerību, ka pazudušo monētu atrašanās vieta tiks noskaidrota tiesas procesa gaitā. Apsūdzētie, kuri atrodas apcietinājumā kopš 2023. gada jūlija, līdz šim ir klusējuši par apsūdzībām un tagad aicina viņus attaisnot pēc tam, kad viņu aizstāvji kritizēja apsūdzības kā "vakuumā".

Aizsardzības stratēģija

Aizstāvji apšauba apsūdzības pierādījumus. Aizstāvības advokāts Klauss Vitmans apgalvo, ka trūkst pietiekamu pierādījumu, savukārt viņa kolēģis Uve Kuniks neredz pierādījumus par organizētu kramplaužu bandu. Ir arī ziņas, ka zelta dārgumu daļas pēc zādzības tika atgūtas, taču ne sākotnējā formā. Lietas sprādzienbīstams pavērsiens ir tāds, ka, arestējot aizdomās turamo no Berlīnes, tika atklāti 18 zelta tīrradņi - iespējams, zelta laupījuma paliekas, kas kopš tā laika ir izkusušas.

Prokuratūra izvirza nopietnas apsūdzības un pieprasa no sešiem līdz desmit gadiem cietumsodu pārējiem apsūdzētajiem vīriešiem, kuri arī nāk no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un Berlīnes, piemēram, Nordkurier. Tiesas pārstāvis jau ir ieplānojis 31 tiesas dienu, un spriedums jāpaziņo 29. jūlijā. Tas varētu būt vēl viens solis ceļā uz pazudušo monētu atrašanās vietas noskaidrošanu.

Zādzības fons

Ielaušanās muzejā aizņēma tikai deviņas minūtes un prasīja augstu plānošanas līmeni: telekomunikāciju tīkls tika apzināti iznīcināts, lai atslēgtu signalizāciju. Policija netālu no muzeja atrada ielaušanās rīkus un DNS pēdas, bet laupītāji atstāja dažas citas norādes. Mērs Nerbs pat spekulē par “darījumu”, kas varētu ļaut laupījumu atdot apmaiņā pret vieglākiem sodiem, vēršot uzmanību uz pazudušo monētu neskaidro nākotni.

Kopumā lieta rada ne tikai ažiotāžu juridiskajā arēnā, bet arī rada jautājumus par drošības standartiem muzejos un mākslas un senlietu noziegumiem. Ziņojumiem par šo gadījumu seko arī citi plašsaziņas līdzekļi, piemēram, NDR un MZ, kas norāda uz grūtībām panākt taisnīgumu pret visiem iesaistītajiem un atklāt patiesību.