Apgabala administrators Frejs izsauc trauksmi: divu miljardu eiro samazinājumi apdraud veselību!
Starnbergas apgabala administrators Stefans Frejs kritizē federālās valdības taupības plānus slimnīcā, kas apdraud veselības aprūpi.

Apgabala administrators Frejs izsauc trauksmi: divu miljardu eiro samazinājumi apdraud veselību!
Emocionālā videovēstījumā, kas izplatās sociālajos tīklos, Starnbergas apgabala administrators Stefans Frejs, šķiet, dusmīgs slimnīcas gultā, pauž skaidru kritiku par plānotajiem samazinājumiem veselības nozarē. Savā aicinājumā viņš aicina federālo valdību nekavējoties mainīt lēmumu par 1,8 miljardu eiro ietaupīšanu slimnīcās. Frejs uzsver, ka šie pasākumi apdraudēs ne tikai iestāžu ekonomisko stabilitāti, bet arī tiešā veidā ietekmēs sabiedrības veselības aprūpi, īpaši sirdslēkmes, insultu un dialīzes pacientu ārstēšanā. Saskaņā ar Radio Oberland teikto, Freja vērtējums ir daļa no plašākām debatēm par slimnīcu finansēšanu, kas nesen nonāca Bavārijas rajona padomes darba kārtībā.
Plānoto taupības programmu daudzi uzskata par problemātisku. Ietaupījumiem vajadzētu ne tikai ietekmēt ikdienas aprūpi, bet arī apdraudēt slimnīcu inovatīvo spēku un ilgtermiņa plānošanas drošību. Veselības ministrijas uzsver, ka slimnīcas, kuras ir iekļautas valsts slimnīcu plānā, saņem ārstēšanās izdevumu kompensāciju no slimokasēm. Šie norēķini tiek veikti, izmantojot DRG sistēmu, kas ietver vairāk nekā 1200 apmaksājamas vienotas likmes. Atlīdzību par somatisko ārstēšanu kopš 2005. gada regulē Slimnīcu finansēšanas likums (KHG), tomēr eksperti joprojām kritiski raugās uz gaidāmajiem samazinājumiem un to iespējamiem viltus stimuliem.
Bažas par sabiedrības veselības aprūpi
"Ir kaut kas sakāms," saka Frejs, formulējot skaidru vēstījumu: plānotie ietaupījumi var masveidā ietekmēt slimnīcu darbību. Infrastruktūras investīciju samazināšanās varētu nozīmēt, ka vairs nevarēs garantēt novatorisku ārstēšanu, kas ir būtiska pacientiem ar akūtām slimībām. Šo punktu uzsver arī daudzi veselības aprūpes speciālisti.
Turklāt turpinās diskusija par slimnīcu nākotni. Aprūpes trūkums ir plaši pazīstama problēma, un to vēl vairāk saasina samazinājumi. Kopš 2020. gada māsu darbinieki vairs nesaņem atalgojumu, izmantojot vienotas likmes par katru gadījumu, bet gan ar izdevumu segšanas budžetu. Šis aspekts arī veicina rūpes par pacientu aprūpes kvalitāti. Pagājušā likumdošanas perioda slimnīcu reformas mērķis ir mazināt kavējošos faktorus, taču vēl ir redzams, cik efektīvi šie pasākumi ir.
Ieskats slimnīcu finansēšanas norisēs
Vidējais pacientu uzturēšanās ilgums slimnīcās ir samazinājies no 14 dienām 1991. gadā līdz 7,2 dienām 2023. gadā. Tas liecina, ka procesa organizācijā ir noticis daudz, pat ja vienmēr bijuši izaicinājumi. Lai gan sadarbība un apvienošanās ir palielinājusies, DRG sistēma joprojām ir abpusēji griezīgs zobens, kas gan rada pārredzamību, gan var radīt šķēršļus.
Nākamās debates par slimnīcu finansēšanas nākotni būs aizraujošas. Jāskatās, vai federālā valdība spēs rast risinājumu, kas garantētu gan finanšu ietaupījumus, gan kvalitāti veselības aprūpē. Šie samazinājumi īpaši varētu ietekmēt psihoterapeitisko aprūpi, ko regulē PEPP sistēma. Šie izaicinājumi noteikti būs turpmāko diskusiju uzmanības centrā.
Apgabala administrators Stefans Frejs ir uzsācis svarīgu diskusiju ar savu atklāto kritiku un apņemšanos nodrošināt labāku veselības aprūpi. Atliek cerēt, ka atbildīgie šos brīdinājumus uztver nopietni un rīkosies, kamēr nav par vēlu.