Bedrīšu un tiltu risks: NRW satiksmes ministrs skaņas signālu!

Bedrīšu un tiltu risks: NRW satiksmes ministrs skaņas signālu!

Ķelne - Ziemeļreinas-Vestfālenes infrastruktūra atkal ir satraucoša iemesla dēļ: transporta ministrs Olivers Krišers (zaļie) brīdina par dramatisku bedrīšu un nolietotu tiltu pieaugumu uz federālajiem ceļiem. Laikrakstā “Rheinische Post” viņš pauda asu kritiku par federālās valdības nesenajiem finanšu resursu samazinājumiem, kas nepieciešami ceļu saglabāšanai un uzturēšanai. "Bez atbilstoša finansējuma problēmas tikai pieaugs," uzsvēra Krišers.

Tāpat kā Nordsee Zeitung ziņots, ministrs plāno veikt sarunas ar federālo satiksmes ministru Patriku Šnīderu (CDU) jau laikus pirms gaidāmās Transporta ministru konferences sanāksmes, kas trešdien un ceturtdien notiks Štraubingā. Darba kārtībā ir ne tikai steidzama nepieciešamība rīkoties saistībā ar bedrēm, bet arī tādi jautājumi kā īpašais infrastruktūras fonds un Vācijas sabiedriskā dzelzceļa transporta nākotne.

Skats uz ielām un tiltiem

Situācija nebūt nav jauna. Vācijas infrastruktūra gadiem ilgi ir pārbaudīta. Ceļu un tiltu tīkla nepilnības ir satraucošas: no aptuveni 130 000 tiltu aptuveni 40 000 ir saistīti ar satiksmi, un aptuveni 5 000 no tiem ir steidzami jāremontē. Īpašu ažiotāžu izraisīja pagājušā gada incidents: Karolas tilts Drēzdenē sabruka 2024. gada 11. septembrī, tikai 18 minūtes pēc tam, kad tiltu šķērsoja pēdējais tramvajs. Par laimi, cietušo nav, taču notikušais liecina par nepieciešamo apkopes pasākumu steidzamību.

Pēc vienas aplēses, 2025. gadam vien varētu būt nepieciešami pieci miljardi eiro, lai kaut kādā mērā uzturētu infrastruktūru Vācijā. Taču eksperti šo summu uzskata par nepietiekamu. 2024. gadam bija paredzēti 4,6 miljardi eiro, kas diez vai ir pietiekami, ņemot vērā milzīgo nepieciešamību pēc tiltu, ceļu un citu infrastruktūras elementu atjaunošanas. Gadu gaitā investīciju atlikums ir palielinājies, un saskaņā ar IW pētījumu nākamo desmit gadu laikā vajadzība sasniegs aptuveni 600 miljardus eiro, norāda Deutsche Welle. pasvītrots.

Finansiālā situācija un tās sekas

Fundamentālais jautājums par finansējumu paliek, jo īpaši ņemot vērā parāda bremzi, kas ir šķērslis ieguldījumiem. Nozares pārstāvji un nozares organizācijas brīdina par sekām, ko rada neatbilstošs finanšu ietvars, kas apdraud Vācijas izaugsmi un drošību. Federālais satiksmes ministrs ir paredzējis infrastruktūras fondu, taču tas vēl nav īstenots. Tas nozīmē, ka tādi nozīmīgi projekti kā dzelzceļa tīkla vispārējā renovācija, kuras budžetā bija paredzēti 13 miljardi eiro, joprojām atrodas uz robežas.

Turklāt uzņēmēji un iedzīvotāji apšauba transporta infrastruktūras priekšrocības. DIHK aptauja liecina, ka vairāk nekā ceturtajai daļai uzņēmumu ir problēmas ar piekļuvi ātrgaitas internetam. BDI arī lēš, ka tuvāko desmit gadu laikā pārreģionālajai transporta infrastruktūrai būs nepieciešami aptuveni 165 miljardi eiro. Tās ir dimensijas, kuras nevar ignorēt pat Ķelnes iedzīvotāji. Kad mēs runājam par bedrēm un tiltiem, mēs galu galā runājam arī par drošību un dzīves kvalitāti.

Rezumējot, var teikt, ka zīmes nav pozitīvas, un federālajai valdībai ir svarīgi savlaicīgi noteikt kursu atjaunošanai un uzturēšanai, lai nodrošinātu drošību uz Vācijas ceļiem un dzelzceļiem. Tāpēc satiksmes ministru konferencei ir jāsūta skaidrs signāls ilgtspējīgai infrastruktūrai.