Putnu gripas katastrofa: lauksaimnieks cīnās par nākotni Lejassaksijā!

Putnu gripas katastrofa: lauksaimnieks cīnās par nākotni Lejassaksijā!

Putnu gripa Lejassaksijā uzbrūk ar pilnu spēku. Lauksaimnieks Holgers Nērnbergs no reģiona novēroja neparastu dējējvistu uzvedību oktobrī. Veterinārārstiem nekavējoties radās aizdomas par šausmīgo slimību, kuras dēļ viņa fermā tika nogalināti aptuveni 1000 vistu. Tomēr tā ir tikai daļa no daudz lielākas problēmas: līdz 5. novembrim putnu gripas dēļ šogad kopumā tika nogalināti 763 629 dzīvnieki, kā ziņo Lejassaksijas Lauksaimniecības ministrija. Šī situācija ir liels izaicinājums skartajiem lauksaimniekiem, kuri jau tagad saskaras ar finansiālām grūtībām. Nöhrnberg tirdzniecības automāts ir tukšs kopš oktobra vidus, jo tas vairs nevar pārdot olas. Cerība, ka krīze drīz beigsies, joprojām ir neskaidra, jo īpaši tāpēc, ka viņa piegādātājs atrodas ierobežotā zonā.

Putnu gripa ir izplatījusies kā meža ugunsgrēks kopš oktobra vidus, īpaši Klopenburgas rajonā, kur jau reģistrēti vairāk nekā 30 uzliesmojumi mājputnu fermās. Šajā reģionā vien ir 2257 saimniecības ar aptuveni 12,3 miljoniem dzīvnieku, kas izskaidro augsto uzņēmību pret šādiem uzliesmojumiem. Varas iestādes ir izveidojušas aizsardzības un uzraudzības zonas, kas ietver putnu importa un eksporta aizliegumu. Pirmajos skartajos rajonos, piemēram, Stadē un Verdenā, medniekiem pat ir atļauts nogalināt slimas dzērves, lai saīsinātu dzīvnieku ciešanas, neskatoties uz viņu īpašajiem aizsardzības pasākumiem saskaņā ar Federālo dabas aizsardzības likumu.

Spilgtas vietas un izaicinājumi lauksaimniecībai

Situācija ir ārkārtīgi saspringta Lejassaksijas zemniekiem. Nērnbergs situāciju raksturo kā “pilnīgu katastrofu”. Emocionālais lēmums nogalināt vistas bija īpaši grūts lauksaimniekam, kurš katru dienu strādā ar saviem dzīvniekiem. Bet bailes pārsniedz dzīvnieku zaudēšanu. Neskaidra piegāde pēc bloķēšanas atcelšanas nomoka lauksaimniekus, jo viņi paļaujas uz jaunām vistām, lai atsāktu savu biznesu.

Papildus dzīvnieku slimību pārvaldības slogam atkārtoti tiek kritizēta arī dzīvnieku slimību politika. Valsts pārstāve dzīvnieku aizsardzības jautājumos Julia P Feier-Schlichting skaidri iestājas pret rūpniecisko lauksaimniecību un aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu dzīvnieku labturības vadlīnijas. "Vīruss var izplatīties ar piesārņotiem apaviem un aprīkojumu," brīdina eksperti un uzsver nepieciešamību pēc konsekventiem drošības pasākumiem.

Skatiens nākotnē

Pašreizējie izaicinājumi skaidri parāda, cik trausla ir lopkopības sistēma. Gandrīz 700 000 dzīvnieku jau ir miruši vai nogalināti, un situācija joprojām ir saspringta. Kamēr varas iestādes turpina strādāt pie risinājumiem, lauksaimnieki ir spiesti saglabāt piesardzību un nemierīgi par nākotni. Tagad galvenajai prioritātei ir jābūt populācijas konsolidācijai un atlikušo dzīvnieku aizsardzībai. Dzīvnieku labturība un uzņēmumu pastāvēšana ir atkarīga viena no otras vairāk nekā jebkad agrāk.

Neraugoties uz visām šīm grūtībām, joprojām ir cerība uz uzlabojumiem, jo ​​zemnieki ir pazīstami ar labu roku arī krīzes laikā un nepadodas. Tomēr ir jāredz, vai šī krīze drīz beigsies, jo jebkurš risinājums joprojām ir tikai rudimentārs un joprojām pastāv neskaidrība.