Āfrikas cūku mēris: Hesenes lauksaimnieki cīnās par izdzīvošanu!

Āfrikas cūku mēris: Hesenes lauksaimnieki cīnās par izdzīvošanu!

2022. gada 15. jūnijā Hesē tika konstatēta milzīga problēma, kas smagi skar daudzus lauksaimniekus un mežacūku populāciju: apstiprināts pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījums. Kopš tā laika simtiem mežacūku gājušas bojā un desmitiem tūkstošu mājas cūku nokautas, lai apturētu vīrusa izplatību. Skaļi hessenschau.de Pēdējos gados daudzi lauksaimnieki ir bijuši spiesti atteikties no sava biznesa finansiālu ierobežojumu un stingru oficiālu pasākumu dēļ. Tika izveidotas aizlieguma zonas, kas radīja būtiskus ierobežojumus lauksaimniekiem, medniekiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Pašlaik ĀCM joprojām skar 12 rajonus un neatkarīgas pilsētas. Hesenes dienvidos katru dienu joprojām tiek atrastas no 50 līdz 100 beigtas mežacūkas, un kopš 2024. gada jūnija vien vairāk nekā 2000 mežacūku ir mirušas no šīs ļoti lipīgās vīrusu infekcijas. Kopumā līdz šim ir atklāti vairāk nekā 5000 liemeņu vai to daļu; Inficēto dzīvnieku meklēšanai pat tiek izmantoti speciāli līķu noteikšanas suņi.

Daudzi ierobežošanas pasākumi

ĀCM izaicinājums liek varas iestādēm rakņāties savās kabatās. Līdz 2025. gada maija beigām materiālajos resursos, piemēram, žogos, bija ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Jau uzbūvēti aptuveni 280 kilometri pastāvīgā žoga un 300 kilometru mobilā elektriskā žoga. Neraugoties uz dažu ierobežojumu atcelšanu noteiktos apgabalos, daudzi lauksaimnieki joprojām ir smagi cietuši. Īpaši 3. aizlieguma zonā zemnieki kautuvēs nesaņem naudu, kas rada ekonomisko spiedienu uz lopkopību.

Tomēr uzlabojumi ir redzami. Kopš 2025. gada marta vidus aizlieguma zonās ir nošauti vairāk nekā 2400 mežacūku. Taču lielākās bažas joprojām pastāv: mājas cūku atkārtotas inficēšanās risks vasarā un iespēja, ka vīruss tiks atkārtoti introducēts no ārpuses, rada bažas gan iestādēm, gan lauksaimniekiem.

Pārraides ceļi un aizsardzības pasākumi

Āfrikas cūku mēri nevar pārnest uz cilvēkiem – tas nozīmē, ka inficētas cūkgaļas lietošana uzturā vai tiešs kontakts cilvēka veselībai neapdraud. Tomēr vīruss rada lielu risku mājas un savvaļas cūkām: tas tiek pārnests kontaktā ar inficētiem dzīvniekiem, to līķiem vai inficētiem materiāliem. Uz šī fona Pārtikas un zemkopības ministrija (LMEL) ir ieviesusi visaptverošus biodrošības pasākumus, lai labāk aizsargātu cūku fermas un kontrolētu mežacūku populāciju, kā arī bmel.de paskaidroja.

Ja kādā reģionā slimības samazinās un vīruss tiek uzskatīts par izdzisušu, prasības var ātri atcelt. Tomēr būs svarīgi, lai dzīvnieku īpašnieki veiktu pienācīgu pārbaudi un ziņotu. Lauksaimniekiem ir arī pienākums informēt atbildīgās iestādes, ja viņiem ir aizdomas par ĀCM.

Krīzes vadība turpina darboties pilnā ātrumā, lai ierobežotu ĀCM. Kā pigs.net Pēc ziņojuma, ir stabili jāorganizē konkrēta rīcība un atgriezeniskā saite no skartajām teritorijām, lai nodrošinātu ilgstošu cūku mēra samazināšanos Hesē un ārpus tās.

Noslēgumā jāsaka, ka šī sarežģītā situācija ietekmē ne tikai dzīvnieku labturību, bet arī daudzu reģiona lauksaimnieku ekonomisko eksistenci. Jautājums par to, kā beidzot ierobežot vīrusu, pagaidām joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem lauksaimniecībai un sabiedrības veselībai.