Ūdens trūkums Lejassaksijā: pašvaldības nosaka apūdeņošanas apturēšanu!

Ūdens trūkums Lejassaksijā: pašvaldības nosaka apūdeņošanas apturēšanu!

Ūdens trūkums Vācijā ir acīmredzams – īpaši Lejassaksijā. Arvien vairāk pašvaldību skan trauksmes signālu un veic pasākumus ūdens izņemšanas ierobežošanai. Tas skar daudzus rajonus, kuriem jārīkojas gruntsūdens līmeņa pazemināšanās un ilgstoša sausuma perioda dēļ. Piemēram, Peines novadā no šodienas, 2025. gada 16. jūlija, dienas laikā vairs nav atļauts laistīt parkus, dārzus un sporta objektus, ja gaisa temperatūra sasniegs 24 grādus un vairāk. Šie noteikumi, kas ir spēkā līdz 30. septembrim, stājās spēkā ar vispārīgu rajona administrācijas rīkojumu.
Situācija pat neaprobežojas tikai ar Peine. Līdzīgs rīkojums izdots arī Braunšveigas pilsētā, kas attiecas arī uz lauksaimniecības zemēm. Tomēr zemas iztvaikošanas apūdeņošanas sistēmas ir atbrīvotas no šiem ierobežojumiem, jo ​​tās tiek uzskatītas par videi draudzīgākām.

Stingri pasākumi tiks piemēroti arī Volfenbiteles rajonā no jūnija vidus un arī turpināsies līdz septembra beigām. Šeit ūdens ņemšana no lielākām upēm, piemēram, Okeras vai Innerstes, ir aizliegta, savukārt apūdeņošana ar gruntsūdeņiem vairs nav atļauta publiskajās un privātajās zemēs laikā no pulksten 10:00 līdz 18:00. Šie soļi paredzēti, lai nodrošinātu ūdensteču ekoloģisko funkcionalitāti un gruntsūdeņu līmeņa uzturēšanu.

Ūdens trūkuma iemesli

Bet kādi ir šīs satraucošās situācijas cēloņi? Pašreizējais pētījums BUND liecina, ka 201 no 401 rajona visā valstī ir skārusi gruntsūdeņu stress. Gruntsūdeņu stress tiek uzskatīts, ja gadā tiek izņemti vairāk nekā 20 procenti jaunizveidoto gruntsūdeņu. Gruntsūdens līmenis pēdējos gados ir dramatiski pazeminājies vairāk nekā 94 rajonos. Īpaši tiek ietekmēti laikapstākļiem pakļautie reģioni Lejassaksijā, Vācijas austrumos un Ziemeļreinas-Vestfālenes industriālie apgabali.

Papildu ietekmi rada klimata pārmaiņas un intensīva apūdeņošanas prakse lauksaimniecībā. Lai gan lauksaimniecības zemei ​​nepieciešams arvien vairāk ūdens, daudzas pašvaldības cīnās, lai nodrošinātu ilgtermiņa dzeramā ūdens piegādi. Šī atkarība no dabiskā ūdens izraisa dramatisku ūdens krājumu samazināšanos augsnēs un ūdensceļos. Ļoti cieš arī mitrāji un purvi – biotopi, kas ir būtiski bioloģiskajai daudzveidībai un dabiskajai ūdens aizturei, izžūst.

Nākotnes izredzes

Ūdens patēriņš ir jāregulē un jāpielāgo, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ūdens piegādi. BUND aicina politiķus veikt pasākumus, kas gan regulē gruntsūdeņu ieguvi, gan samazina patērētāju ūdens patēriņu. Tas ietver arī iedzīvotāju izpratnes veidošanas pasākumus un ūdeni taupošu tehnoloģiju popularizēšanu lauksaimniecībā un rūpniecībā.

Ieteicami taupības pasākumi, piemēram, lietus ūdens tvertņu uzstādīšana, un daudzviet jau ir paredzētas subsīdijas cisternām ūdens lietotāju atbalstam. Arvien biežāk tiek apspriesta nepieciešamība pēc “godīgas” ūdens cenas, jo daudzi reģioni gūst labumu no bezmaksas ūdens ņemšanas, kas uzsver pašreizējās attieksmes pret šo vērtīgo resursu muļķību.

Problēmas ir sarežģītas, taču ir skaidrs: ja mēs turpināsim izturēties tik neuzmanīgi pret ūdeni, tas drīz varētu kļūt par maz. Tāpēc ir laiks uzņemties atbildību un rīkoties, pirms situācija vēl vairāk pasliktinās. Pašvaldības ir spērušas pirmos, nepieciešamos soļus – tagad ikvienam ir jādod savs ieguldījums un rūpīgi jāizmanto ūdens, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot labu dzīvi.