Mārburgas tilti: pieejamība joprojām ir liela neatrisināta problēma!

Mārburgas tilti: pieejamība joprojām ir liela neatrisināta problēma!

Mārburgā viss griežas ap pieejamību. Nesen SPD politiķis Asmahs El Šabasī uzdeva interesantu jautājumu ēku departamenta vadītājam doktoram Maiklam Kopacam no Klimata saraksta: Kā ir ar mūsu gājēju tiltu pieejamību? Apskatot piecus slavenākos pilsētas tiltus, redzams, ka realitāte ne visai atbilst prasībām.

Pieci tilti - Varavīksnes tilts Richtsbergā, Hildegard-Hamm-Brücher-Steg pie Südbahnhof, Schulepark-Steg, Adolf-Reichwein-Steg netālu no Akvamaras un Luis-Adorf-Steg - neatbilst prasībām par maksimālo slīpumu 6%. Šī tēma skar daudzus Mārburgas iedzīvotājus, jo, kā uzzinām no Juri Asthina, ar ratiņiem lielu problēmu nav, taču uz Südbahnhof tilta ir ierobežojumi.

Ikdienas stāsti no skartajiem

Heidija Beredesa, kura paļaujas uz gājēju, apraksta savus izaicinājumus Hildegard-Hamm-Brücher-Steg. "Slīpums ir pārāk stāvs," viņa skaidro. Arī ratiņkrēslā sēdošais Ole Brötschmann izvairās no šī tilta, jo tas apgrūtina piekļuvi trasei. Tas liecina, ka pieejamība nav tikai modes vārds, bet tā ietekmē neskaitāmu cilvēku ikdienu.

Kā Marburga tuvojas situācijas uzlabošanai? Sarunā ar Dr Kopatz kļuva zināms, ka jau ir uzsākti provizoriskie plāni Hildegard-Hamm-Brüche-Seg nomaiņai. Izrāde ir plānota 2026. gada sākumā. Pārējiem tiltiem pašlaik nav plānoti lieli pasākumi. Interesanti, ka Ādolfs-Reihveins-Štegs velosatiksmei tiks atvērts 2025. gada oktobrī, jo tā margu augstums neatbilst gājējiem noteiktajām prasībām.

Turpmākā attīstība

Varavīksnes tilts ietilpst Integrētās kopienas attīstības koncepcijā, kas rada cerības uz turpmākiem uzlabojumiem. Par Luis-Adorf-Steg ir atbildīgs Hessen Mobil, kas apgrūtina saziņu par tā stāvokli.

Bet kāds ir vispārējais pieejamības stāvoklis Vācijā? Nesen veikts pētījums liecina, ka divos no trim gadījumiem cilvēki ar invaliditāti netiek iekļauti plānošanas procesos. Tas notiek, neskatoties uz to, ka divas no piecām lielākajām pilsētām cenšas veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai veicinātu pieejamību. Pētījuma autors Albrehts Rormans brīdina, ka lielākajā daļā pilsētu, kurās ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, nav pietiekami daudz nopietnu pūliņu.

Šī pētījuma rezultāti ir satraucoši. Tikai 252 no 619 lielākajām Vācijas pilsētām un rajoniem veic sistemātiskas plānošanas aktivitātes, lai īstenotu ANO Konvenciju par personām ar invaliditāti, kas ir spēkā jau gadiem ilgi. Vairāk nekā 60% pašvaldību plānošanā neiekļauj skartos. Kā atzīmē Leanders Palleits no Vācijas Cilvēktiesību institūta, pieejamība ir juridisks pienākums.

Kinoteātrī, teātrī vai koncertā – izaicinājumi cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir lieli. Tāpēc ir svarīgi, lai Mārburgas pilsēta un citas valsts kopienas beidzot sāktu rīkoties un radītu ilgtspējīgus risinājumus. Kultūras valsts ministrei jau ir iesniegti priekšlikumi pilnveidošanai, taču jāskatās, kā vārdi kļūs par darbiem.

Pieejamība ir izaicinājums, kas skar mūs visus. Steidzami ir jāuzsāk tālredzīgi pasākumi, lai beidzot kaut kas varētu virzīties uz Mārburgu un ārpus tās.