Satraucoši pieaug labējo ekstrēmistu incidenti skolās – ko darīt?

Satraucoši pieaug labējo ekstrēmistu incidenti skolās – ko darīt?

Vācijā ir vērojamas vētras pazīmes, īpaši skolās un piemiņas vietās. 2024. un 2025. gadā Hesenes skolu vadībai tika ziņots par vairāk labējo ekstrēmistu incidentiem nekā jebkad agrāk. Šajā laikā Verra-Meisneras rajonā reģistrēti astoņi šādi gadījumi, savukārt blakus esošajā Hersfeldes-Rotenburgas rajonā bijuši vienpadsmit incidenti. Bebras valsts skolu pārvaldes padomnieks politiskās izglītības jautājumos Karstens Volmārs apstiprina pieaugumu un uzsver, ka, lai gan nereģistrēto gadījumu skaits joprojām šķiet salīdzinoši zems, ir steidzami nepieciešams pastiprināt mūsu izpratni par šo jautājumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vidusskolām, kur bieži redzami antikonstitucionāli simboli, piemēram, svastikas vai SS rūnas.

Īpaši satraucoši ir aizskaroši dziedājumi, kas ir pielāgoti no labi zināmām dziesmām. Piemērs ir pārrakstīta rinda no Džidži D’Agostino hita “L’amours toujours”, kas kļuva par saukli “Vācija vāciešiem, ārzemnieki ārā”. Šādu incidentu videoklipi izceļ problēmu, piemēram, nesen plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā nonācis klips, kurā cilvēki ballējas vietnē Sylt. Risinot šādus gadījumus, Volmārs vispirms sazinās ar policijas pārvaldi, lai veiktu noziedzīgu nodarījumu. Ja vainīgais ir zināms, tiks iesniegta kriminālsūdzība; ja vainīgais nav zināms, tiks veikta izmeklēšana pret nezināmo. Hesenes Kultūras ministrija ir informēta par visiem incidentiem, pateicoties 2018. gada dekrētam, kas aicina nekavējoties ziņot par antisemītiskiem incidentiem skolās.

Sociālās problēmas fokusā

Pēc Vollmāra domām, vispārējie sociālie apstākļi veicina šo pieaugumu. Sociālo mediju ietekmi nevar novērtēt par zemu. Šīs platformas bieži kalpo kā augsne ekstrēmistu idejām un palielina šāda apšaubāma satura izplatību. Pedagoģisko apstrādi pēc incidentiem var viegli panākt, izmantojot papildu mācību vienības un ārējos konsultāciju pakalpojumus. Tāpat skolotājiem ir iespēja regulāri saņemt apmācību par labējā ekstrēmisma tēmu. Tas mēģina nokļūt līdz saknēm uzbrukumiem mūsu sabiedrības vērtībām.

Taču problēma attiecas ne tikai uz skolām. Arī koncentrācijas nometņu memoriāli visā Vācijā saskaras ar satraucošiem notikumiem: pieaug vandālisms, grafiti un naidīgi paziņojumi. Par šādiem incidentiem šajās iestādēs tiek ziņots gandrīz katru nedēļu. Skartās piemiņas vietas, piemēram, Dahava un Buhenvalde, ziņo par ievērojamu gadījumu skaita pieaugumu. Hamburgas memoriālu fonda pārstāve Klāra Mansfelde situāciju raksturo kā satraucošu. Buhenvaldes memoriālu fonda direktora vietniece Rikola-Gunnar Lüttgenau uzsver, ka aizvainojoši izteikumi tiek pārvietoti uz digitālo telpu, kas ne tikai palielina problēmas sarežģītību.

Ksenofobija un antisemītisms pieaug

Frīdriha Eberta fonda pētījums arī dokumentē, ka Vācijas iedzīvotāju vidū pieaug labējā ekstrēmistiskā un antidemokrātiskā attieksme. To cilvēku īpatsvars, kuriem ir izteikta labēja ekstrēmistiska orientācija, ir trīskāršojies līdz aptuveni astoņiem procentiem. Arī labējo ekstrēmistu noziegumu skaitļi runā paši par sevi: 2024. gadā reģistrēti 37 835 šādi nodarījumi, kas atbilst 47,4 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Uzbrukuma noziegumi ar ksenofobisku izcelsmi arī liecina par satraucošu tendenci. Šādu vardarbības aktu skaita pieaugums un pastiprināta koncentrēšanās uz tādiem jautājumiem kā patvērums un migrācija liecina, ka ir pienācis laiks izteikt skaidru nostāju pret šīm tendencēm. Jozefs Šusters, Ebreju centrālās padomes prezidents, aicina politisko centru pārdomāt un īstenot “mērenības politiku”. Situācija prasa lielu iejūtību un kopīgu rīcību – vairāk nekā jebkad agrāk.

Ja šajā jomā netiks pārdomāta, mūsu sociālās vērtības būs sliktā stāvoklī. Katrs indivīds ir aicināts rādīt cilvēcības un tolerances piemēru gan skolās, gan ikdienas dzīvē, gan digitālajā pasaulē.