Solēna Celle: Medību kritiķa strīdīgais pavērsiens!

Solēna Celle: Medību kritiķa strīdīgais pavērsiens!

Mazajā Palinges kopienā notiek daudz. 20 gadus vecā Solēna Celle šobrīd izraisa ažiotāžu. Sākotnēji viņa kļuva pazīstama kā kaislīga medību kritiķe, ko viņa noraidīja kā “bagātu cilvēku izklaidi”. Viņas tiešā pieeja tiek novērtēta, jo viņa nebaidās atklāti apspriest savus uzskatus. Lietas kļūst īpaši aizraujošas, kad viņa sāk runāt ar Entoniju, medību uzņēmuma prezidentu. Viņš izaicina viņu pašai aktīvi piedalīties medību sesijās, taču bez ieroča, lai viņa varētu veidot savu viedokli. Un viņa pieņēma tieši šo izaicinājumu.

Pēc divu gadu pārdomām un piedalīšanās vairākās medību sesijās Solēna nolēma iegūt medību licenci. Viņa atklāja vairāk nekā tikai savvaļas dzīvnieku šaušanu. Viņiem medības ir aizraujošs visums, kas ir saistīts ar tādiem sporta aspektiem kā pārgājieni un dabas prieks. Ekskursiju laikā viņai īpaši patīk vērot savvaļas dzīvniekus un kontaktēties ar saviem suņiem. Ar savu jauno skatījumu viņa medības redz ne tikai kā izklaidi, bet arī kā nozīmīgu ieguldījumu dabas regulēšanā un saglabāšanā. Kā viņa trāpīgi atzīmē, medībām ir arī sava cena: ekipējums, munīcija un apģērbs rada izmaksas, kuras nevajadzētu novērtēt par zemu. Viņas draugi pat viņai uzdāvināja šauteni 20. dzimšanas dienā, izceļot viņas nodošanos medībām.

Medību loma dabā

Debates par medībām ir ļoti aktuālas daudzos reģionos, jo īpaši tāpēc, ka tās spēlē savvaļas dzīvnieku populāciju regulēšanā. Aplūkojot skaitļus, redzams, ka Francijā katru gadu tiek nogalināti aptuveni 22 miljoni dzīvnieku. No 90 sugām, kuras var nomedīt, tas ietver arī daudzus putnus, kas veido 80% no nomedītā laupījuma. Francijai pat pieder Eiropas rekords ar nomedītām 64 putnu sugām. Tajā pašā laikā izskan arī kritiskas balsis, piemēram, biologs Pjērs Rīga, kurš uzsver, ka 90-95% nomedīto dzīvnieku nav nepieciešama normatīvā uzraudzība. Piemēram, 2020. gadā tika nošautas 801 375 mežacūkas, kas ir krass pieaugums salīdzinājumā ar 1973. gadu.

Taču medību efektivitāte bieži tiek apšaubīta. 2019. gada parlamenta ziņojums norāda uz vairākiem iemesliem, kas veicina savvaļas dzīvnieku populācijas pieaugumu, piemēram, mednieku interesi par lielajiem medījamiem dzīvniekiem vai pārtikas resursu pieejamību. Tā vietā, lai vienkārši šautu, mums ir jāpārdomā medību prakse, kā skaidro Filips Grandkolass, pieredzējis ekologs. Nevajadzētu atstāt novārtā arī medību bīstamību: 2021.-2022.gada sezonā Francijā medību negadījumos gāja bojā astoņi cilvēki un 90 guva ievainojumus.

Ceļš uz nākotni

Tas, vai medības patiešām ir nepieciešamas, lai kontrolētu faunu, joprojām ir strīdīgs jautājums. Rūpes par vidi un rūpes par dzīvniekiem ir svarīgi punkti, kas arvien vairāk tiek pievērsti uzmanībai. Profesionāli regulējoši kadri ir paredzēti, lai palīdzētu samazināt dzīvnieku stresu un nodrošinātu humānāku pieeju. Pat tādās valstīs kā Šveice, kur medības tika aizliegtas 1974. gadā, savvaļas dzīvnieku regulēšana joprojām ir galvenais jautājums, kas prasa turpmākas diskusijas.

Solēnas Celles attīstība un diskusijas par medībām liecina, ka ir laiks domāt par senajām tradīcijām un rast jaunu, cieņpilnu pieeju dabai. Ceļš no kritiķa līdz aktīvam medniekam varētu būt zīme jaunajai paaudzei, ka mainīgajā pasaulē perspektīvas un vērtības var mainīties. Laiks rādīs, kā medības varēs organizēt turpmāk.