Frīzlandes klīniku nākotne: Rajona padome lems 2. jūlijā!

Frīzlandes klīniku nākotne: Rajona padome lems 2. jūlijā!

2. jūlijā Horumersielas rajona padome pieņems revolucionāru lēmumu par Frīzlandes klīniku nākotni. Diskusija risinās par trīs klīniku atrašanās vietu nākotni Varelā, Sandē un Vilhelmshavenā. Tikmēr jau izskan dažas balsis no politikas, kurām ir dažādi viedokļi par nepieciešamajiem soļiem. Bundestāga deputāte Siemtje Mellere (SPD) nepārprotami atbalsta slimnīcu ilgtermiņa darbību Frīzlandes rajonā, savukārt Anne Jansena (CDU) centrālās klīnikas izveidi uzskata par vēsturisku iespēju. No otras puses, Martins Siherts (AfD) pauž bažas un brīdina par iespējamu “medicīnisku kailcirti” reģionā [nwzonline].

Situācija nav vienkārša. Frīzlandes klīnikas saskaras ar finansiālām grūtībām, un saskaņā ar pašreizējiem ziņojumiem prognozētais gada deficīts tiek lēsts 25 miljonu eiro apmērā. Ja Sv. Johannesa slimnīca Varelā pastāvēs līdz 2030. gadam, deficīts varētu pieaugt pat līdz 45 miljoniem eiro [kma-online] raksturo sprādzienbīstamu situāciju. Savā ziņojumā PricewaterhouseCoopers (PWC) ieteica pamest slimnīcu Varelā un apvienot augstas veiktspējas pakalpojumus Sandē. Šie ieteikumi rada jautājumus par struktūrām un medicīnisko aprūpi rajonā.

Politiskie viedokļi detalizēti

Kā atsevišķi deputāti raugās uz jaunajiem izaicinājumiem? Siemtje Möller iestājas par medicīniskās aprūpes nodrošināšanu pārejas posmā uz jaunām struktūrām. Viņa uzsver, ka Varela vieta ir īpaši svarīga ginekoloģiskajai un dzemdību aprūpei. Viņa arī brīdina par pārsteidzīgu slēgšanu un aicina veidot ilgtspējīgas struktūras, lai pārvarētu izmainītās juridiskās situācijas radītos izaicinājumus.

Anne Jansena piekrīt, taču uzskata, ka rajona padomes loma ir svarīga Frīzlandes un Vilhelmshavenas optimālas aprūpes nodrošināšanā. Viņa aicina nekavējoties apspriest medicīniskās aprūpes centra (MVZ) izveidi un iespēju saskata centrālās klīnikas izveidē. Viņa uzsver, ka nedrīkst ignorēt izmaksu faktorus un tiesiskās bāzes nosacījumus.

No otras puses, ir Martins Siherts, kurš savā argumentācijā īpaši pievēršas neatliekamās palīdzības dienestu pārslodzei un pieaugošajam gaidīšanas laikam. Viņš baidās, ka iespējamā nodaļu un slimnīcu slēgšana apdraudēs medicīnisko aprūpi. Viņa bažas koncentrējas arī uz finanšu riskiem un mainīgajām aprūpes prasībām, jo ​​īpaši attiecībā uz Austrumfrīzijas pussalas novecojošo iedzīvotāju skaitu.

Ieteikumi no ekspertu atzinumu ainavas

Visaptveroša situācijas analīze tika atklāta arī nesen publicētajā Lejassaksijas Sociālo lietu, darba, veselības un līdztiesības ministrijas ziņojumā. Attiecīgi, lai paaugstinātu kvalitāti un efektivitāti, steidzami nepieciešama mērķtiecīga medicīnas pakalpojumu koncentrācija efektīvās vietās. Uzsvars tiek likts uz strukturētu ambulatoro aprūpi, lai līdz 2040. gadam būtiski mainītu stacionāro gadījumu skaitu. Šie ieteikumi un ar tiem saistītie izaicinājumi tiks apspriesti arī Veselības ministrijas [medconweb] aktualitātēs gaidāmajā diskusijā.

Rajona domi 2. jūlijā gaida svarīgs lēmums, kas varētu atstāt ilgstošu ietekmi uz veselības aprūpi reģionā. Visas šīs dažādās balsis ir jāuzklausa, lai rastu dzīvotspējīgu risinājumu Frīzlandes klīnikām un iedzīvotājiem.