Izmaksu sprādziens dienas aprūpes un skolu sektorā: kas notiks tālāk, Lejassaksija?

Izmaksu sprādziens dienas aprūpes un skolu sektorā: kas notiks tālāk, Lejassaksija?

Ziemeļreinas-Vestfālenes pašvaldības nākamajos gados saskarsies ar milzīgām finansiālām problēmām. Hārburgas rajona apgabala administrators Rainers Rempe brīdina par dramatiskiem budžeta deficītiem 37 miljonu eiro apmērā 2026. gadā un pat 47 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Izšķirošs iemesls ir jaunas valsts un federālās valdības juridiskās prasības, kas apgrūtina pašvaldības ar papildu izdevumiem. Īpaši svarīga ir no iemaksām neatkarīgu dienas aprūpes centru ieviešana un plānotā visas dienas aprūpes sākumskolās.

Spiedienu uz pašvaldību kasēm palielina obligātās tiesības uz pilnas dienas aprūpi, kas stāsies spēkā pirmajai klasei no 2026.gada 1.augusta un līdz 2029.gadam tiks paplašinātas līdz 1.-ceturtajai klasei. Visā valstī šobrīd tiek apmierināta tikai daļa no vajadzību, jo aptuveni 1,8 miljoni sākumskolas vecuma bērnu, kas šobrīd atbilst 6 procentiem no visas dienas bērniem šajā vecuma grupā. Tātad šeit vēl ir ko uzlabot, lai palielinātu kvotu. Federālā Ģimenes lietu ministrija visas dienas aprūpes paplašināšanai līdz 2029.gadam plānojusi investīciju apjomu 3,5 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu pašvaldības, pat ja saglabājas neskaidrības par konkrētajām finansiālajām iemaksām. Informācija no bmbfsfj.de liecina, ka šie līdzekļi atbalstīs ne tikai jaunu vietu paplašināšanu, bet arī darbību.

Finanšu neskaidrības un perspektīvas

Īpaši sprādzienbīstama situācija ir Hārburgas rajonā, kur 2024. gada decembrī tika pieņemts lēmums par “skolu pārvaldes modeli” visas dienas aprūpei. Tomēr tiek ziņots par iespējamu rajona nodevas palielinājumu par sešiem procentpunktiem, kas Buhholcas pilsētai varētu radīt papildu slogu no 4,5 līdz pieciem miljoniem eiro. Pilsētas pirmais domnieks Dirks Hiršs pauda bažas, ka šis palielinājums vēl vairāk saasinās pilsētas finansiālās problēmas, savukārt Vinsenā ar aptuveni 3,6 miljonu eiro slogu rezultāta budžetā ir jāatceļ investīcijas un jāpārskata klubu finansējums, kā uzsver mērs Andrē Vīze.

Turklāt joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā valsts valdība spēs savlaicīgi ieviest jaunus līdzekļu sadales noteikumus. Lai gan pašvaldībām papildu līdzekļi paredzēti 142 miljonu eiro apmērā, rajoniem jāgatavojas mazākam atbalstam. Šīs neskaidrības ievērojami apgrūtina pašvaldību plānošanu. Valsts finanšu izlīdzināšana ir neskaidra arī novadu plānošanas drošības ziņā.

Ceļā uz pilnas dienas aprūpi

Vēl ir kāds cerību stariņš. Jau apstiprinātā investīciju programma ilgtermiņā atbalstīs visas dienas aprūpes paplašināšanu. Federālā valdība plāno pagarināt programmu līdz 2029. gada beigām. Federālā ģimenes lietu ministre Karina Priena uzsver, ka štatu un pašvaldību centieni paplašināt visas dienas izglītības un aprūpes piedāvājumu jau ir parādījuši daudzsološu progresu. Pēdējos gados daudzas vietas ir izveidotas, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu. Taču darāmā vēl ir daudz.

Tāpēc izaicinājumus nevajadzētu novērtēt par zemu, jo īpaši ņemot vērā to, ka drīzumā tiks ieviestas likumīgas tiesības uz pilnas dienas aprūpi. Tas jo īpaši varētu ietekmēt pašvaldību finansiālo stāvokli. Atliek noskaidrot, vai solītie federālie fondi patiešām atvieglos kopienām uzlikto slogu.

Ikvienam iesaistītajam tas nozīmē: labi plānot, pielikt turpmākas pūles un pēc iespējas labāk sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām. Vai ieguldītās pūles spēs kompensēt finansiālās grūtības? Kā situācija attīstīsies, rādīs tuvākie mēneši.

Detalizētu informāciju par juridiskajām izmaiņām un finanšu ietvaru varat lasīt rakstos no kreiszeitung-wochenblatt.de, bmbfsfj.de un federalgovernment.de apmeklējums.