35 Vācijas vienotības gadi: Verden atceras notikumiem bagāto sieviešu vēsturi!

35 Vācijas vienotības gadi: Verden atceras notikumiem bagāto sieviešu vēsturi!

Atzīmējot Vācijas atkalapvienošanās 35. gadadienu, Verdenas Demokrātijas mācību centrā tiek uzsākta aizraujoša pasākumu sērija. Uzmanības centrā ir viss Vācijas un Vācijas vēstures loks ar skaidru mērķi: tuvināt pilsoņus dažādiem līdzdalības aspektiem un demokrātiskajiem apstākļiem un izgaismot saiknes starp VDR un Vācijas ziemeļrietumiem. Atkal Vēzera kurjers ziņo, šo sēriju finansē Federālais fonds SED diktatūras pārvērtēšanai, un tas notiek pilsētas telpās Norderstädtischer Markt, Syndikatshof.

Pasākumu sērijas sākums paredzēts otrdien, 30. septembrī, pulksten 18.30. Verdenas katedrāles namā. Šeit tiek apspriesta tēma “Mārlīze Šteinerte – Gulaga izdzīvotāja Verdenā”. Ar 1945. gadā no Gulaga atbrīvoto Mārlīzi Šteinerti, kura strādāja par tulku padomju pretizlūkošanā, lekcijā iepazīstina vēsturniece Olga Daņiļenko, savukārt Lore Zīberta stāsta par savām atmiņām par māti. Ieeja maksā tikai 5 eiro.

Daudzveidīgi programmu vienumi visām paaudzēm

Vēl viens akcents būs paneļdiskusija trešdien, 1. oktobrī, pulksten 18. Verdenas rātsnama padomes zālē. Šajā diskusijā ar nosaukumu "Mēs jau esam nogājuši garu ceļu?! Sieviešu perspektīvas Austrumos un Rietumos par notikumu attīstību kopš atkalapvienošanās" tiek apskatītas tādas galvenās tēmas kā bērnu aprūpe, nodarbinātība un abortu tiesības. Ļoti ieteicama bezmaksas ieeja.

Trešdien, 8. oktobrī, mēs turpinām mūsdienu liecinieku intervijas ar Tomasu Raufeisenu, kurš tika arestēts VDR savas politiskās pārliecības dēļ un tika ieslodzīts trīs gadus. Šīs diskusijas notiek Gymnasium am Wall un ir nepieciešama reģistrācija. Tajā pašā vakarā plkst.20.00 Kinositijas pilsētas pašvaldības kinoteātrī (Koki) tiks demonstrēta filma "Nevaldāmie 2 – labrīt, skaistās!" izrāde, kas arī skatāma bez maksas.

Sēriju noslēdz Manjas Präkelsas lasījums trešdien, 19. novembrī, Verdenas pilsētas bibliotēkā ar nosaukumu “Kad es ēdu šnabja ķiršus ar Hitleru”, kam sekos noslēguma pasākums 26. novembrī par stāstiem par VDR bēgļiem Hamburgā.

Austrumu-Rietumu sieviešu kustība zem mikroskopa

Aplūkojot Vācijas-Vācijas vēsturi, netiek ignorēta sieviešu kustības loma. Pirmais Austrumu-Rietumu sieviešu kongress, kas notika Dinamo sporta hallē Austrumberlīnē 1990. gadā, bija pagrieziena punkts. Šis forums kalpoja, lai izstrādātu kopīgas stratēģijas sieviešu tiesību aizsardzībai atkalapvienošanās laikā, piemēram, Digitālais vācu sieviešu arhīvs paskaidroja. Mērķis šeit bija apvienot Austrumu un Rietumu sieviešu atšķirīgās perspektīvas, taču bieži vien radās spriedze, jo radās dažādas sociālās izcelsmes sadursmes.

Sievietes no VDR parasti strādāja pilnu slodzi, vienlaikus žonglējot ar mājsaimniecības darbiem un audzinot bērnus. Salīdzinājumam, viņu Rietumvācijas kolēģi pieprasīja vienlīdzīgas tiesības, bieži dzīvojot tradicionālās ģimenes struktūrās. Uztvere bija dalīta: Austrumu sievietes tika uztvertas kā naivas mātes, savukārt Rietumu sievietes bieži tika stigmatizētas kā augstprātīgas emancipātes. Interesanta grāmata par šo tēmu ir Gislinde Schwarz un Ulrike Helwerth “Of Muttis and Emances – Feminists in East and West Germany”.

Vēl viens būtisks aspekts ir diskusija par 218.punktu, kas regulē abortu tiesisko regulējumu. Lai gan VDR tas bija likumīgi un sievietes bija daļa no sociālās politikas atbalsta darbā un ģimenē, situācija Federatīvajā Republikā bija ievērojami ierobežojošāka. Analizējot situāciju, Angela Merkele arī secināja, ka VDR pastāv arī vienlīdzības deficīts, jo Politbirojā bija tikai vīrieši, kas vēl vairāk veicināja diskusijas par sieviešu redzamību un pārstāvību. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra rāda.