Dīsburga sāk megaprojektu: Jauns amonjaka un ūdeņraža terminālis!

Dīsburga sāk megaprojektu: Jauns amonjaka un ūdeņraža terminālis!

Kaut kas notiek Rheinkai Nord Duisburg-Hochfeld: līdz 2030. gadam ir jāuzbūvē jauna veida iekārta, kas specializējas amonjaka un CO₂ apstrādē. Šīs iniciatīvas pamatā ir nodomu deklarācija starp Duisport un LBC Tank Terminals Group. Laikā, kad klimata aizsardzība ir ļoti svarīga, šī projekta mērķis ir atbalstīt enerģētikas pāreju un ilgtspējīgi samazināt emisijas Eiropas rūpniecībā. Kā eirotransports ziņo, terminālis kalpos kā satelīta vieta plānotajai lielajai uzglabāšanas un krekinga vietai Vlisingenā, Nīderlandē.

Šī iniciatīva varētu izšķirīgi veidot energoapgādes nākotni Vācijā. Dīsburgas terminālis rūpniecībai Vācijas kodolā nodrošinās ne tikai amonjaku, bet arī ūdeņradi. Centrs, kas ir savienots ar LBC centru Vlisingenā, izmantojot iekšējo ūdensceļu savienojumus, ienes loģistikas ainavā svaiga gaisa elpu. “Šī partnerība stiprinās ūdeņraža un CO₂ piegādes ķēdes Eiropā,” saka LBC izpilddirektors Frenks Erkelens, uzsverot projekta nozīmi.

Ūdeņradis un amonjaks fokusā

Kāpēc ūdeņradis ir tik svarīgs enerģijas pārejai? Līdzīgi kā Federālā ekonomikas ministrija atzīmē, ka ūdeņraža tehnoloģija ir būtisks būvmateriāls. Priekšrocības ir acīmredzamas: vienkārša uzglabāšana un elastīgs transports nodrošina jaunus enerģijas piegādes veidus. Vācijā ūdeņradis ir sadalīts dažādās “krāsās”, un zaļo ūdeņradi ražo no atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja un saules.

Bet kur tiek izmantots amonjaks? Saskaņā ar Fraunhofers Amonjaku var ražot no zaļā ūdeņraža, kas nozīmē, ka ražošanā nav CO₂. Turklāt šķidrais amonjaks satur vairāk ūdeņraža uz kubikmetru nekā šķidrais ūdeņradis, kas ir priekšrocība transportēšanai un uzglabāšanai. Arī kuģniecības potenciālu nevajadzētu novērtēt par zemu: amonjaks varētu aizstāt parasto degvielu, piemēram, smago eļļu, un tādējādi veicināt emisiju samazināšanu.

Ieguldījums emisiju samazināšanā

Duisport izpilddirektors Markuss Bangens uzsver, ka projekts ne tikai nostiprina Reinas koridoru starp Duisburgu un lielākajām Roterdamas un Antverpenes ostām, bet arī rada jaunas darba iespējas. Apmēram 300 uzņēmumu jau ir atkarīgi no Duisburgas ostas, kas tiek uzskatīta par lielāko iekšzemes konteineru ostu pasaulē. Katru gadu tajā tiek apkalpoti vairāk nekā 20 000 kuģu un 25 000 vilcienu, padarot vairāk nekā 100 miljonus tonnu kravu ostā vēl iespaidīgāku. Paredzams, ka šis jaunais terminālis palīdzēs padarīt reģionu pievilcīgāku kā loģistikas centru.

Duisburgā tiks uzbūvēta ne tikai infrastruktūra amonjaka krekinga un ūdeņraža nodrošināšanai, bet arī iekārta CO₂ uzglabāšanai. Rūpniecisko procesu CO₂ tur tiek uztverts, uzglabāts un sagatavots sekvestrācijai jūrā. Šī novatorisko tehnoloģiju un klimata politikas ambīciju kombinācija varētu nodrošināt, ka Duisburga ieņems vadošo lomu ilgtspējīgas energoapgādes jomā.

Noslēgumā var teikt, ka Duisburgā notiek aizraujoša attīstība. Ar pareizo tehnoloģiju, loģistikas un stratēģisko partnerību kombināciju reģionam varētu būt galvenā loma Eiropas energoapgādes nākotnē.