SPD skeptiski par obligātā militārā dienesta atgriešanos: ko tas nozīmē Bundesvēram?

SPD skeptiski par obligātā militārā dienesta atgriešanos: ko tas nozīmē Bundesvēram?

Diskusija par atgriešanos pie obligātā militārā dienesta atkal ir ļoti populāra Vācijas politiskajā vidē. SPD Saeimas frakcija par to ir skeptiska. SPD aizsardzības politikas pārstāvis Falko Drosmans (Falko Droßmann) skaidri norāda, ka Bundesvēra infrastruktūras uzlabošana un jauniešiem pievilcīgi karjeras modeļi ir jākoncentrējas, nevis jāpaļaujas uz piespiešanu. "Mums ir jāierauj jaunieši par pakalpojumu," viņš saka, uzsverot, ka apņemšanās ir jāveicina ar pārliecināšanu, nevis obligātiem pasākumiem.

Turpretim Savienības parlamenta grupas vadītājs Jenss Špāns aicina veikt konkrētus sagatavošanās darbus, lai atgrieztos obligātajā militārajā dienestā. Viņš saskata nepieciešamību nodrošināt Vācijas aizsardzības spējas un uzsver, ka Bundesvēra personāla stiprināšanai papildus nepieciešami līdz 60 000 karavīru. Obligātais militārais dienests uz miera laiku tika apturēts 2011. gadā aizsardzības ministra Karla Teodora zu Gutenberga vadībā, taču tas paliek likumīgi spēkā. Skaļi Deutschlandfunk Bundestāgs varētu atjaunot obligāto militāro dienestu, mainot attiecīgo juridisko bāzi.

Darbinieku trūkums un politiskās nesaskaņas

Personāla trūkums Bundesvērā tagad ir kļuvis par neatliekamu problēmu. Pašlaik trūkst aptuveni 100 000 karavīru, lai saglabātu aizsardzības spējas līdz 2029. gadam, kā brīdina aizsardzības komisāre Eva Högla un ģenerālinspektors Karstens Brēers. Koalīcijas sarunās Savienība un īpaši SPD virza uz militārā dienesta nepieciešamību, pat ja viņu viedokļi par to, kā tas būtu jāorganizē, būtiski atšķiras. Kamēr Savienība aicina noteikt obligātu dienesta gadu vīriešiem un sievietēm, VPD paliek pie brīvprātīgas koncepcijas un vēlas virzīt militārajam dienestam piemērotu jaunu vīriešu reģistrāciju, lai izstrādātu elastīgākus modeļus.

Turklāt tiek apspriests, vai būtu jēga alternatīvām dienesta formām, piemēram, “sabiedriskajam gadam” tiem, kas nepievienojas Bundesvēram. Tomēr šīs jaunās pieejas tiek kritiski pārbaudītas, jo sabiedrībā pastāv pretestība obligātajam dienestam. Kompromiss varētu būt Zaļo piedāvātais “brīvības dienests”, kas ietver arī sociālos vai kultūras pakalpojumus, tādējādi pieļaujot plašāku darbības jomu, kas nāk par labu arī sabiedrībai.

Sociālā nozīme un turpmākā attīstība

Sociālais noskaņojums dalās. Saskaņā ar aptaujām vairāk nekā 58% vāciešu atbalsta atgriešanos obligātajā militārajā dienestā, savukārt 61% jaunākās paaudzes vecumā no 18 līdz 29 gadiem to nepārprotami noraida. ikdienas ziņas citē arī Vācijas Federālo jaunatnes padomi, kas pieprasa jauniešiem izvēles brīvību attiecībā uz viņu dienesta saistībām. Ņemot vērā iekšpolitiskās debates, tas nākotnē varētu kļūt par strīdus punktu.

Iesaukšana jau ir atjaunota citās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Latvijā, kas vēl vairāk veicina diskusiju par obligāto militāro dienestu Vācijā. Savukārt federālā valdība vēl nav atradusi konkrētu uzdevumu aprakstu vai prasību plānošanu Bundesvēram, ko īpaši kritizē kreisie. Kristians Gērke no kreisās puses skaidri norāda: “Nevienu nedrīkst piespiest dienēt ieročos”, kas padara sabiedriskās diskusijas par militāro dienestu vēl karstākas.

Obligātā militārā dienesta tēma joprojām ir aizraujoša un izaicinoša visiem iesaistītajiem – gan jauniem, gan veciem, gan politikā, gan pilsoniskajā sabiedrībā. Tuvākie mēneši rādīs, kādā virzienā faktiski virzīsies diskusijas par Vācijas drošības politikas orientāciju un militāro dienestu.