Klingbeils brīdina: ES budžets apdraud Vācijas finanšu stabilitāti!

Klingbeils brīdina: ES budžets apdraud Vācijas finanšu stabilitāti!

Finanšu ministrs Larss Klingbeils G20 valstu finanšu ministru sanāksmē Durbanā, Dienvidāfrikā, pauda bažas par ES Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas priekšlikumu nākamajam ES ilgtermiņa budžetam. Skaļi radioguetersloh.de Klingbeils šo priekšlikumu raksturoja kā “nepieņemamu”. Viņš uzsver, cik svarīgi ir saglabāt samērīgumu finanšu jautājumos, un īpaši kritizēja plānoto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas tiek uzskatīts par nepareizu signālu.

Pašreizējā ES budžetā lielus uzņēmumus, kuru gada apgrozījums pārsniedz 100 miljonus eiro, skar jauns nodoklis. Turklāt daļai no valsts tabakas nodokļa ieņēmumiem būtu jāieplūst ES. Klingbeils skaidri norādīja, ka Vācija nevar atbalstīt šo priekšlikumu. Federālā valdība cenšas stiprināt Vācijas ekonomiku, nodrošināt darbavietas un piesaistīt valstij vairāk investīciju.

Saskaņā ar IW pētījumu Vācija bija ES lielākā neto maksātāja 2021. gadā ar 21,4 miljardu eiro neto iemaksu. Tas atšķiras no daudzām citām dalībvalstīm, kuras tiek uzskatītas par neto saņēmējām, tostarp Poliju, Grieķiju un Ungāriju. 2021. gadā Vācija ES maksāja 0,58% no nacionālā kopienākuma (NKI), kam sekoja Nīderlande un Zviedrija. Salīdzinot ar mūsu ES kaimiņvalstīm, tā ir ievērojama summa. Katrs vācietis ES iegulda 257 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas liecina, ka finansiālais slogs Vācijā ir skaidri manāms.

Situācija pēc Brexit ir kļuvusi vēl sliktāka, jo Vācijai un Francijai ir jāpārņem maksājumi no bijušās neto iemaksātājas Lielbritānijas. Šobrīd Vācijas neto pozīcija kopš Brexit ir palielinājusies par 5,9 miljardiem eiro, kas tikai palielina Vācijas fiskālās politikas izaicinājumus.

Finanšu nosacījumi ES

Neto maksātāju un saņēmēju situācija ES ir salīdzināma bpb.de pārstāv. 2023. gadā lielākā neto iemaksātāja bija Vācija ar negatīvu budžeta bilanci -0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, tai sekoja Francija un Nīderlande. Jo īpaši absolūtos skaitļos Vācija ir neto iemaksu veicēju saraksta līdere ar 17,4 miljardiem eiro, savukārt Polija un Rumānija ir augstākajā līgā neto saņēmēju ziņā.

Papildus finansiālajām iemaksām šie maksājumi ietekmē arī Vācijas uztveri ES. Tas nav tikai naudas jautājums. Tādas valstis kā Horvātija, Latvija un Ungārija no ES saņem ievērojami lielākas summas uz vienu iedzīvotāju, kas liecina par nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm.

IW pētījumā arī uzsvērts, ka neto pozīcijas neatspoguļo visu ES ieguvumu dalībvalstīm, jo ​​Vācija kā eksportētājvalsts gūst būtisku labumu no Eiropas tirgiem. Tas nozīmē, ka diskusijas par budžeta iemaksām un saņēmējiem vienmēr ir politisko debašu centrā.

Ņemot vērā izaicinājumus, kas izriet no esošajiem priekšlikumiem un finansiālos apstākļus, būs aizraujoši redzēt, kā Vācija un ES reaģēs uz pašreizējiem notikumiem. Finanšu ministra Klingbeila nostāja ir tikai viena no mīklas daļām sarežģītajā politiskajā un ekonomiskajā kontekstā.