Tramps pamet G7 samitu: spriedze un domstarpības saglabājas!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

ASV prezidents Tramps priekšlaicīgi pamet G7 samitu Kanādā. Spriedze saistībā ar Ukrainu un Tuvo Austrumu politiku rada domstarpības.

US-Präsident Trump verlässt vorzeitig den G7-Gipfel in Kanada. Spannungen über Ukraine- und Nahostpolitik führen zu Differenzen.
ASV prezidents Tramps priekšlaicīgi pamet G7 samitu Kanādā. Spriedze saistībā ar Ukrainu un Tuvo Austrumu politiku rada domstarpības.

Tramps pamet G7 samitu: spriedze un domstarpības saglabājas!

Kāds sprādziens tas bija G7 samitā Kananaskis! ASV prezidents Donalds Tramps agri sakravāja somas un pameta samitu pēc vakariņām ar kolēģiem. Šķiet, ka pēkšņās aiziešanas iemesls ir dziļas domstarpības par Ukrainas politiku un pašreizējiem "notikumiem Tuvajos Austrumos", kā sacīja Trampa pārstāve Karolīna Levita. Baumas par Trampa aiziešanu jau virmoja samita norises vietā, un tagad tas ir apstiprinājies.

Trampa izteikumi par Krievijas izslēgšanu no G8, ko viņš raksturo kā “lielu kļūdu”, ir īpaši sprādzienbīstami. Eiropas dalībnieki šos vārdus uztvēra kā provokāciju, jo 2014. gadā Krimas aneksijas dēļ Putins tika izslēgts no ekonomiski spēcīgāko valstu kluba. Tramps ir stingri pārliecināts, ka kara nebūtu, ja Krievija paliktu G8 sastāvā. Kā ziņo RP Online, Eiropas valstis tagad mudina Trampu apsvērt stingrākas sankcijas pret Krieviju. Bet kā Tramps to redz? Saskaņā ar [n-tv] ziņojumu (https://www.n-tv.de/politik/23-24-Trump-hat-nicht-Eile-bei-neuen-Russland-Sanktionen–article25838542.html) viņš atturas no jaunām sankcijām un aicina ES vispirms pieņemt savu sankciju paketi.

Trampa aiziešanas sekas

Līdz ar Trampa aiziešanu G7 samitā ātri vien kļūs par G6 – vienošanās trūkums tādos svarīgos jautājumos kā tirdzniecības un muitas strīds un darīšana ar Krieviju šobrīd kļūst vēl skaidrāka. Tomēr Tramps uzturēja konstruktīvu apmaiņu ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, kas ilga vismaz 20 minūtes. Sarunu priekšgalā bija Izraēlas un Irānas eskalācija, kā arī Irānas kodolprogramma. Šķita, ka šeit bija vienošanās, ka mēs vēlamies kopīgi meklēt risinājumus.

Tikmēr situācija Ukrainā joprojām ir saspringta. Prezidents Volodimirs Zelenskis ne tikai meklēja atbalstu no G7, bet arī nāca klajā ar priekšlikumu, ka Austrija varētu darboties kā starpnieks pazudušo ukraiņu bērnu atgriešanai. Šajā kontekstā ir jāsaprot Zelenska izmisīgie aicinājumi izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju un papildu sankcijas, īpaši enerģētikas sektorā. Tomēr šķiet, ka viņa uzticība iedzīvotāju vidū sarūk, kā liecina aptauja, saskaņā ar kuru viņa popularitātes reitings ir krities par 11 procentiem.

Skats uz Ukrainu

Šajā saspringtajā situācijā Bazonline ziņo, ka Ukraina nesen samita laikā Odesā no vairākām valstīm apņēmās sniegt papildu palīdzību ieroču jomā. Zelenskim ir īpaši svarīgi, lai atbalsts viņa paša aizsardzībai turpinātos, saskaroties ar pastāvīgo Krievijas agresivitāti. Ja raksturo Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, kļūst skaidrs viens: Kremļa boss Putins tiecas pēc lielākas ietekmes un kontroles pār šo reģionu.

Šajā arvien juceklīgākajā politiskajā klimatā būs jāredz, kā attīstīsies valstu attiecības – īpaši attiecībā uz jutīgajiem jautājumiem par karu, mieru un atbalstu Ukrainai. Eskalācija turpinās, un diplomātiskās sarunas ir apdraudētas. Tramps paziņojis, ka apmeklēs gaidāmo NATO samitu Hāgā, taču, vai tas veicinās risinājuma panākšanu, vēl ir jāredz.