Steidzams aicinājums: vai iesaukšana glābs Bundesvēru?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Kanclere Frei aicina pieņemt lēmumu par obligāto militāro dienestu. Aizsardzības ministrs Pistoriuss brīdina par pašreizējiem draudiem.

Kanzleramtschef Frei fordert Entscheidung zur Wehrpflicht. Verteidigungsminister Pistorius warnt vor den aktuellen Bedrohungen.
Kanclere Frei aicina pieņemt lēmumu par obligāto militāro dienestu. Aizsardzības ministrs Pistoriuss brīdina par pašreizējiem draudiem.

Steidzams aicinājums: vai iesaukšana glābs Bundesvēru?

Vācijā diskusija par obligāto militāro dienestu atkal ir dienaskārtībā. Kancelejas vadītājs Torstens Frei izdara uz viņu spiedienu un aicina savlaicīgi pieņemt lēmumu palielināt Bundesvēra lielumu. Viņaprāt, melnsarkanajai koalīcijai ir jāpanāk skaidra vienošanās, lai sasniegtu 203 000 aktīvo karavīru mērķi, kas ar brīvprātīgo komplektēšanu vēl nav sasniegts. "Mums gandrīz nav laika, lai brīvprātīgi sasniegtu mērķi, īpaši ņemot vērā pašreizējo apdraudējuma situāciju," sacīja Frei. Tas ziņo Radio Herford.

Bundesvērā šobrīd ir tikai nedaudz vairāk par 180 000 karavīru. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir skaidri atzinis, ka ir nepieciešami aptuveni 50 000 līdz 60 000 papildu karavīru, lai sasniegtu nepieciešamo mērķa lielumu. Brīvprātīgās vervēšanas iespējas kļūst arvien šaurākas, un diskusijas par militāro dienestu nozīme kļūst arvien aktuālāka.

Jauns militārais dienests?

“Jaunā militārā dienesta” koncepcija, ar kuru aizsardzības ministrs Pistoriuss prezentēja Berlīnē 2024. gada 12. jūnijā, ir paredzēts, lai izveidotu selektīvu militāro dienestu bez saistībām. Skaļi ikdienas ziņas Jauniešiem vecumā no 18 gadiem ir jāaizpilda anketa, un viņi tiek aicināti uz tikšanos. Sievietes šis pienākums neskar, bet var arī piedalīties. Katru gadu Bundesvērs plāno sazināties ar aptuveni 400 000 jaunu vīriešu, cerot aktivizēt 25 procentus no viņiem.

Skepse pret šo modeli ir neizbēgama, īpaši attiecībā uz to, vai tas tiešām var atrisināt Bundesvēra darbā iekārtošanas problēmu. Valdības koalīcijā ir pretestība, īpaši no SPD un kancelejas rindām. "Mums nepieciešama karaspēka plānošana un uzticama komplektēšana," uzsver Pistoriuss, kamēr eksperti apspriež iespējamo godīgumu militārajos un alternatīvajos dienestos.

Drošības politikas situācija mainās

Ņemot vērā fundamentāli mainīgo drošības situāciju Eiropā, jautājums par iespējamu atgriešanos obligātajā militārajā dienestā ir aktuālāks nekā jebkad agrāk. Satraucošas ziņas apstiprina, ka Federālais izlūkošanas dienests un Bundesvērs brīdina par Krievijas uzbrukuma draudiem NATO teritorijai. Konvencionālais karš varētu kļūt par realitāti līdz desmitgades beigām, kas prasīs ievērojamus aizsardzības centienus, piemēram WDR ziņots.

Lai gan teorētiski iesaukšanu miera laikā varētu atjaunot ar vienkāršu balsu vairākumu parlamentā, realitāte liecina, ka Bundesvērs šobrīd nav aprīkots tā īstenošanai. Pārdeva kazarmas, likvidēja militārās nomaiņas birojus, trūkst ne tikai personāla, bet arī nepieciešamās infrastruktūras. Tomēr jaunais militārais komisārs Henings Otte uzskata, ka obligātā militārā dienesta atsākšana ir neizbēgama, un ierosina modeli, kas balstīts uz Zviedrijas modeli.

Šobrīd notiekošā diskusija par obligāto militāro dienestu ne tikai veidos politiku, bet arī ilgstoši ietekmēs sociālo klimatu un jauniešu attieksmi pret aizsardzību un kalpošanu sabiedrībai. Mūsdienu neskaidrajā pasaulē vidējā termiņā varētu kļūt nepieciešams vispārējais obligātais dienests, uzskata Aizsardzības ministrijas atbildīgie.