ASV apstiprina Dienvidkoreju: ir redzamas kodolzemūdenes pret Ziemeļkoreju!

ASV apstiprina Dienvidkoreju: ir redzamas kodolzemūdenes pret Ziemeļkoreju!

Drošības situācija Austrumāzijā joprojām rada bažas. 2025. gada 30. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps ar savas platformas Truth Social starpniecību paziņoja, ka ASV atļauj Dienvidkorejai būvēt ar kodolenerģiju darbināmas zemūdenes. Tas ir nozīmīgs solis, jo īpaši ņemot vērā spriedzi reģionā. Jauno zemūdeņu ražošana notiks Filadelfijā, ASV.

Tramps uzsvēra ASV un Dienvidkorejas militāro partnerību, nosaucot to par "spēcīgāku nekā jebkad agrāk". Šī sadarbība tiek uzskatīta par stratēģisku pretsvaru Ķīnas ietekmei reģionā. Dienvidkorejas prezidents Lī Džē Mjuns tikšanās laikā ar Trampu bija lūdzis degvielu jaunajām kodolzemūdenēm, kam Tramps principā piekrita, taču aicināja turpināt sarunas. Tomēr šādas degvielas nodrošināšana ir politiski jutīga, jo tai var būt nepieciešams ļoti bagātināts urāns.

Spriedzes eskalācija ar Ziemeļkoreju

Šo notikumu fonā ir Ziemeļkorejas lielās bažas, kas asi nosodīja amerikāņu kodolzemūdeņu ierašanos Dienvidkorejā. Ziemeļkorejas Aizsardzības ministrija pauda nopietnas bažas par šo militāro soli un brīdināja par turpmākām ASV "provokācijām". Pastāv bažas, ka šī situācija varētu novest pie "faktiskas bruņotas konfrontācijas", jo Ziemeļkoreja jūtas apdraudēta no ASV klātbūtnes un turpina uzturēt savu kodolieroču programmu. Šīs saspīlētās attiecības starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju pastāv kopš Korejas kara beigām 1953. gadā, lai gan formāli abas valstis joprojām karo.

ASV un Dienvidkoreja ir palielinājušas sadarbību aizsardzības jomā, ņemot vērā Ziemeļkorejas radītos draudus. Savukārt Trampa plāni atsākt dialogu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu rada jautājumus, jo iepriekšējās sarunas nav devušas rezultātus par Ziemeļkorejas kodolprogrammas izbeigšanu. Šajā kontekstā ASV valsts sekretārs Marko Rubio jau norādījis stingrāku nostāju pret Ziemeļkoreju un raksturojis Kimu kā diktatoru.

Ekonomiskās dimensijas

Papildus drošības politikas aspektiem spēlē arī ekonomiskie faktori. Dienvidkoreja plāno maksāt kopumā 350 miljardus dolāru, lai samazinātu tarifus Dienvidkorejas importam uz ASV. No šīs summas 200 miljardi dolāru tiks izmaksāti skaidrā naudā, bet pārējie tiks ieguldīti kopīgos projektos kuģu būves nozarē. Tramps arī paziņoja, ka sagaida investīcijas no Dienvidkorejas vairāk nekā 600 miljardu dolāru apmērā.

Tas varētu būt labs darījums gan Dienvidkorejai, gan ASV, jo īpaši laikā, kad politiskais spiediens un militārā spriedze ir ierasta parādība. Attīstība joprojām ir aizraujoša, un sarunu gaitai noteikti rūpīgi sekos daudzi novērotāji.

Lai iegūtu papildinformāciju par ģeopolitiskajām norisēm šajā reģionā, skatiet visaptverošu pārklājumu no Radio Herford kā arī detalizētu analīzi Laiks tiešsaistē.