Protests Remšeidā: Vides biedrības cīnās par zemeņu laukiem!

Protests Remšeidā: Vides biedrības cīnās par zemeņu laukiem!

Lietas Remšeidā vārās: plaša vides organizāciju fronte, piemēram, Greenpeace, BUND, NABU un Bergischer Nature Conservation Association, dedzīgi protestē pret pilsētas plāniem tradicionālos zemeņu laukos būvēt industriālo zonu. Šīs 13 hektāru platības daudziem novada iedzīvotājiem ir bērnības gabals, jo savulaik šeit cītīgi lasītas zemenes. Pretestība ir spēcīga, jo plānu pretinieki ir vienisprātis: ņemot vērā neatliekamās klimata pārmaiņu problēmas, teritoriju aizzīmogošana ir bezatbildīga.

Tomēr Remšeidas pilsēta joprojām ir spītīga. Būvniecības departamenta vadītājs Pēteris Heinze skaidro, ka trūkst komercplatību un steidzami nepieciešama jaunu darba vietu radīšana un nodokļu ieņēmumi. Viņš uzsver, ka bez piedāvājumiem uzņēmumiem šie būtiskie pamati varētu tikt zaudēti. Taču vides asociācijas apšauba šo argumentu un norāda, ka Remšeidā ir pietiekami daudz rūpniecisko tuksnešu zemju, kuras varētu atjaunot. Vai tiešām šo auglīgo zemju zaudēšana ir vienīgais veids, kā rast ekonomiskus risinājumus?

Petīcija un plašs iedzīvotāju atbalsts

Situācija pasliktinās: petīcija par Lenneperas zemeņu lauku saglabāšanu šobrīd ir sasniegusi nepieciešamo kvorumu. Savas balsis atdeva gandrīz 2000 cilvēku, tostarp aptuveni 1300 Remšeidas iedzīvotāji, kā arī atbalstītāji no apkārtējām pilsētām un trimdā esošie Remšeidas iedzīvotāji, piemēram, OpenPetition ziņots. Šī līdzdalība parāda, cik cilvēkiem šis jautājums ir svarīgs un ka viņi vēlas izteikt savu viedokli. Tomēr plānotais pilsoņu dialogs, lai nopietni uztvertu iedzīvotāju bažas, vēl nav īstenots. Daudzi vienkārši jūtas ignorēti un kaitina, ka industriālās zonas daļu iepirkumi notika bez sabiedrības līdzdalības.

Iedzīvotāji no pilsētas administrācijas prasa kritisku plānu pārskatīšanu un lielāku caurskatāmību. Vairāk nekā 800 komentāru par lūgumrakstu ne tikai parāda pilsoņu bažas, bet arī aicina pārdomāt. Diskusijā par industriālo zonu arvien vairāk tiek uzsvērta vides un klimata aizsardzības nozīme, kā arī bažas par brīvajām teritorijām pilsētā. Komentāri tiek lūgti mēram un politiskajiem līderiem.

Blīvēšanas ekoloģiskās sekas

Lai labāk izprastu diskusijas apjomu, ir svarīgi apsvērt augsnes noblīvēšanas ekoloģiskās sekas. Saskaņā ar informāciju no Federālā vides aģentūra Pārmērīga blīvēšana ne tikai būtiski ietekmē augsnes auglību, bet arī ūdens bilanci. Lietus ūdens nevar vai var tikai ar grūtībām aizplūst, kas ne tikai apdraud gruntsūdeņu rezerves, bet arī palielina lokālu applūšanas risku. Noslēgtas vietas arī nepalīdz atdzesēt gaisu un nav piemērotas augiem, kas stipri pasliktina augsnes dabisko auglību.

Vācijā pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies augsnes blīvēšana. Līdz 2023. gada beigām vairāk nekā 52 074 kvadrātkilometri tiks izmantoti apdzīvotām vietām un satiksmes zonām, un aptuveni 45 procenti no šīm teritorijām būs faktiski noslēgti. Šī attīstība atspoguļojas auglīgās zemes nepārtrauktā zaudēšanā — satraucošā realitātē, ko nevar ignorēt.

Debates par Remscheid zemeņu laukiem ir vairāk nekā tikai vietēja mēroga problēma. Tā ir plašāku sociālo pārmaiņu izpausme, kas aicina cilvēkus iestāties par savu vidi un kritiski apšaubīt pasauli, kurā mēs dzīvojam un vēlamies dzīvot.