Ālna krāpnieks atrasts: 76 gadus vecs nepareizā bankas darbinieka lietā!

Ālna krāpnieks atrasts: 76 gadus vecs nepareizā bankas darbinieka lietā!

Ālenē kāda 76 gadus veca sieviete kļuva par īpaši viltīgas krāpniecības upuri. Nezināms vainīgais pa telefonu uzdevās par finanšu iestādes darbinieku un pievīla sirmgalvi, lai iegūtu viņas bankas karti. Skaļi Radio WAF Zvanītāja apgalvoja, ka hakeru uzbrukuma dēļ nācies veikt drošības pārbaudi viņas bankas kartei. Viņš nenojaušajai sievietei apliecināja, ka kolēģis nāks pārbaudīt karti.

Kad atskanēja durvju zvans, pensionāre tās atvēra. Aprakstītais vīrietis nostājās viņas priekšā un paskaidroja, ka neko neparastu nav pamanījis, taču viņam ir jāpārbauda karte pie automāta. Uzskatot, ka viss ir kārtībā, viņa iedeva viņam savu bankas karti. Traģiski vainīgais izmantoja šo iespēju, lai nekavējoties izņemtu naudu un pazustu kopā ar karti. Šī krāpniecība ir uzskatāms piemērs tam, kā krāpnieki prot iemantot vecāku cilvēku uzticību, ziņo eksperti.

Esiet uzmanīgi ar svešiniekiem

Nepieciešams MIERĪGS! Tikmēr policija publicējusi svarīgu drošības informāciju senioriem. Viņi stingri neiesaka nodot vērtīgas lietas, naudu vai pat savu PIN kodu nezināmām personām. Tāpat nevajadzētu ielaist savā mājā svešiniekus, lai pārbaudītu vērtslietas. Ja neesat pārliecināts, ieteicams konsultēties ar kaimiņiem, ģimeni un draugiem. Policija arī iesaka uzzināt vairāk padomu un triku aizsardzībai pret krāpšanu savā vietnē: www.polizei-beratung.de/themen-und-tipps/betrug.

Nereģistrēto šādas krāpšanas gadījumu skaits ir liels Māsu palīdzība augsts, jo vecāki cilvēki bieži vien ir krāpšanas mērķa grupa. Plaši pazīstami triki ir tā sauktais “mazbērnu triks”, kur vainīgie uzdodas par radiniekiem un lūdz palīdzību finansiālās grūtībās. Bieži ir arī “šoka zvani”, kuros seniori tiek pakļauti spiedienam rīkoties ātri.

Krāpšana digitālajā laikmetā

Īpaši satraucošs ir kiberkrāpšanas pieaugums, kas vērsts pret gados vecākiem cilvēkiem. Saskaņā ar Federālā informācijas drošības biroja (BSI) datiem 2023. gadā pieaugums bija vairāk nekā par 50%. Tas ir saistīts ar nepārtrauktu vainīgo profesionalizāciju, kuri izmanto arvien sarežģītākas metodes. Internetbanka bieži ir krāpnieku uzmanības centrā. Viņi paļaujas uz maldinoši patiesiem e-pastiem, kuros tiek prasīta bankas informācija. Seniori bieži nav pietiekami apmācīti, lai atpazītu šīs briesmas Aprūpes panorāma skaidri paskaidrots.

Digitalizācijai ir daudz priekšrocību, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem tā ir īpatnības, kuras var viegli izmantot. Patiesībā daudzi seniori ne tikai nepārliecinās par tālruņu vai datoru lietošanu, bet arī mēdz pa tālruni sniegt personisku informāciju. Tāpēc ir svarīgi veikt skaidrus aizsardzības pasākumus. Šeit ir ieteicama neuzticēšanās, un šaubu gadījumā vienmēr jālūdz padoms radiniekam vai bankas darbiniekam.

Mūsdienās ir svarīgi aktīvi izglītot sevi par krāpniecību un to atpazīšanu. Sevišķi seniori ir jāinformē par riskiem, kas saistīti ar jaunajiem medijiem, lai pasargātu sevi no šādām mahinācijām.