Austrumvācija turpina sarukt: kur palikuši cilvēki?

Austrumvācija turpina sarukt: kur palikuši cilvēki?

Demogrāfiskā attīstība Vācijā ir aizraujoša un vienlaikus satraucoša tēma, īpaši ņemot vērā atšķirību starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Kopš atkalapvienošanās 1990. gadā iedzīvotāju attīstības aina ir būtiski mainījusies. Gandrīz trīs miljoni cilvēku ir pārcēlušies no Vācijas austrumu zemēm Deutschlandfunk ziņots. Kamēr 1990. gadā Austrumvācijā vēl dzīvoja 14,8 miljoni cilvēku, 2024. gadā to būs tikai aptuveni 12,4 miljoni — samazinājums par 16 procentiem.

Migrācija galvenokārt skar jauniešus, kuri nereti pārceļas uz Rietumiem labāku dzīves vai darba apstākļu meklējumos. Pirmajos desmit gados pēc atkalapvienošanās emigrēja aptuveni puse no emigrējušajiem, taču laikā no 2017. līdz 2022. gadam notika izmaiņas: pirmo reizi no Rietumiem uz austrumiem pārcēlās vairāk cilvēku, konkrēti, 18 000 cilvēku. Īpaši ievērības cienīgs ir straujais iedzīvotāju skaita pieaugums tādās pilsētās kā Leipciga, kas kopš 1995. gada ir pieaudzis par iespaidīgiem 30 procentiem.

Demogrāfiskās izmaiņas austrumos

Demogrāfisko izmaiņu galvenais cēlonis ir dzimstības samazināšanās, jauniešu emigrācija un dzīves ilguma palielināšanās. Vācijas rietumos imigrācija no ārvalstīm un imigrācija no jaunajām federālajām zemēm palēnina novecošanos, savukārt austrumos iedzīvotāju skaits nepārtraukti sarūk. Skaļi Destatis 2022. gadā Rietumvācijā dzīvoja vairāk nekā piecas reizes vairāk cilvēku nekā austrumos.

Dzimstības līmenis Austrumvācijā pēc atkalapvienošanās piedzīvoja dramatisku samazināšanos, 1994. gadā samazinoties līdz 0,77 bērniem uz vienu sievieti. Tomēr kopš 2010. gadiem tas ir nedaudz stabilizējies, tāpēc šodien dzimstības līmenis austrumos ir 1,56 bērni, kas ir nedaudz virs valsts vidējā rādītāja. Tomēr cilvēku, kas jaunāki par 20 gadiem, īpatsvars Austrumos ir samazinājies no 25,5 procentiem 1989. gadā līdz tikai 15 procentiem 2013. gadā, kas liecina par ievērojamu iedzīvotāju novecošanos. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra apraksta.

Attiecībā uz dzimumu attiecību var redzēt, ka vairāk nekā 736 000 cilvēku vecumā līdz 25 gadiem migrēja, no kuriem vairāk nekā puse ir sievietes. Tas dažos reģionos radīja jaunu vīriešu pārpalikumu. Un, lai gan dzimstība Austrumvācijā ilgu laiku bija zemāka par Rietumvācijas līmeni, tagad situācija ir nedaudz izlīdzinājusies.

Ekonomiskās perspektīvas un piedāvājuma jautājumi

Vēl viena svarīga tēma ir ekonomiskā situācija un medicīniskā aprūpe austrumos. Lai gan veselības stāvoklis ir uzlabojies, pastāv risks, ka trūks kvalificētu darbinieku. Lai gan spiediens uz Austrumvācijas darba tirgu ir samazinājies, joprojām pastāv jautājums, kā reģions var nodrošināt gan medicīnisko, gan sociālo aprūpi nākotnē. Medicīniskā aprūpe ir ievērojami uzlabojusies, un, piemēram, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir samazinājusies par vairāk nekā piektdaļu.

Rezumējot, var teikt, ka demogrāfisko attīstību Vācijā, īpaši starp austrumiem un rietumiem, spēcīgi ietekmē migrācija, dzimstības samazināšanās un sabiedrības novecošanās. Situācija saglabāsies aizraujoša, jo saglabājas kontrasti starp reģioniem un iedzīvotāji kopumā noveco.