A1 paplašināšana apdraudēta? Ekonomikas ministrs cīnās pret vides aizsardzības tiesām!

A1 paplašināšana apdraudēta? Ekonomikas ministrs cīnās pret vides aizsardzības tiesām!

Lietas Eifelē vārās: Reinzemes-Pfalcas ekonomikas ministre Daniela Šmita (FDP) ir izvirzījusi iespēju atcelt kolektīvās rīcības likumu, lai virzītu uz priekšu steidzami nepieciešamos būvniecības projektus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta gadiem ilgi pieprasītās plaisas A1 mazināšanai starp Kelbergu un Blankenheimu, novēršot 25 kilometrus garu atstarpi un tiek uzskatīts par svarīgu Eiropas infrastruktūras projektu. Šmits apgalvo, ka pašreizējās vides aizsardzības grupu tiesvedības iespējas būtiski bremzē šādu projektu plānošanu un izpildi un rada nenoteiktību. Šo punktu atbalsta Reinzemes-Pfalcas būvniecības nozares prezidents Klauss Rohleters, kurš pašreizējo situāciju raksturo kā “mazākumtautības ideoloģiju”, kas uzspiež vairākumam noteikumus.

2025. gada beigās Federālā administratīvā tiesa noraidīja Vides un dabas aizsardzības federācijas (BUND) prasību pret A1 plaisas novēršanu. Tiesa apstiprināja plānojuma saskaņošanas likumību un konstatēja, ka sugas aizsardzības izņēmumi trim apdraudētajām putnu sugām ir īstenoti pareizi. Uz šī fona īpaši skaidra kļūst nepieciešamība aizsargāt būvniecības projektus pret vides prasībām. Tiesa arī norādīja, ka plaisas likvidēšana ir ne tikai nacionālās, bet arī Eiropas intereses.

Plānotās izmaiņas un to sekas

CDU, CSU un SPD lielās koalīcijas pašreizējiem centieniem ierobežot vides biedrību tiesības celt prasību tiesā būtu jāizstrādā likumprojekts, vēlākais, līdz 2026. gada 28. februārim. Šo pasākumu mērķis ir skaidrs: infrastruktūras projektu ātra īstenošana. Tostarp plānots atcelt tiesvedību apturošo spēku un pieļaut iebildumus tikai no tiem dalībniekiem, kuri jau ir bijuši iesaistīti administratīvajā procesā. Pēc CSU līdera Markusa Sēdera domām, nevalstiskās organizācijas vairs nevar bloķēt turpmākās procedūras, kurās tās nav piedalījušās.

Kamēr politiķi signalizē par progresu būvniecības projektu paātrināšanā, vides aizstāvji šīs norises asi kritizē. Kosima Lindemane no dabas aizsardzības biedrības NABU uzsver, ka iepriekš katra otrā vides asociāciju ierosinātā tiesvedība bijusi veiksmīga. Tas liecina, ka projektu juridiskajai pārskatīšanai ir svarīga loma, īpaši vides sektorā. Zaļie arī brīdina, ka tiesiskums nedrīkst ciest uz dabas aizsardzības rēķina.

Abpusgriezīgs zobens

Plānotās izmaiņas rada arī starptautiskus jautājumus. Vācija ir Orhūsas konvencijas dalībvalsts kopš 1998. gada, kas garantē tiesu pieejamību vides jautājumos. Kritiķi bažījas, ka iesūdzības tiesību ierobežošana ir pretrunā ar šiem pienākumiem un jo īpaši nelabvēlīgi ietekmē mazākas vides asociācijas, kurām nav nepieciešamo resursu, lai piedalītos visos procesos. Roda Verheyen no Deutsche Umwelthilfe uzsver vides asociāciju tiesas prāvu būtību par vides aizsardzību un aicina būt piesardzīgiem.

Nav skaidrs, vai atbalstītāji vai kritiķi stāv blakus. Taču skaidrs ir tas, ka ir jāatrod līdzsvars starp būvniecības projektu paātrināšanu un vides interešu aizsardzību. Tas ir vienīgais veids, kā rīkoties ilgtspējīgi, neapdraudot pilsoņu tiesības un vides aizsardzību. Diskurss par tiesībām vērsties tiesā, iespējams, vēl kādu laiku turpināsies.