Brūnais krasts muitas ostā: ar ūdens mucu avārijā izglābts zāliens!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mainca cīnās par velēnu uzturēšanu muitas ostā: eksperti brīdina par neatgriezeniskiem zaļās zonas bojājumiem.

Mainz kämpft um die Pflege des Rollrasens am Zollhafen: Experten warnen vor irreparablen Schäden an der Grünfläche.
Mainca cīnās par velēnu uzturēšanu muitas ostā: eksperti brīdina par neatgriezeniskiem zaļās zonas bojājumiem.

Brūnais krasts muitas ostā: ar ūdens mucu avārijā izglābts zāliens!

Maincas muitas ostā jaunizveidotajā Nordmoles zaļajā krastā šobrīd valda liela vilšanās: kopš atvēršanas pirms dažām nedēļām kādreiz zaļā velēna ir bijusi brūna un izžuvusi. Dārzkopības eksperts jau runā par “kopējiem zaudējumiem” plašajai platībai, kas sniedzas pāri 3400 kvadrātmetriem un izmaksā ap 8,3 miljoniem eiro. Neskatoties uz solīto regulāro laistīšanu, zāliena stāvoklis ir satraucošs. Saskaņā ar Zollhafen Mainz GmbH teikto, zāliens kopš tā atklāšanas jūnijā ir saņēmis ūdeni divas reizes nedēļā, taču pašlaik nedarbojas neviena automātiskā laistīšanas sistēma. Pašlaik apūdeņošana tiek rūpīgi veikta ar rokām, izmantojot ūdens mucas, savukārt ilgtermiņa risinājums joprojām nav skaidrs. Tiek apgalvots, ka ar ūdens mucām būtu jāpalīdz manuāli, līdz tiks nodota ekspluatācijā plānotā atsūknēšanas sistēma, kas darbotos ar Reinas ūdeni.

Tā kā dienā nepieciešams liels ūdens daudzums – 10 litri uz kvadrātmetru, tikko ieklātajai zālienai tagad steidzami nepieciešama intensīva kopšana, lai atgūtos no pēdējo nedēļu žāvēšanas karstuma. Daudzi pilsoņi brīnās, vai zāliens var tikt bojāts neatgriezeniski. Atbildība par jaunās zaļās zonas uzturēšanu ir Zollhafen Mainz GmbH, nevis Maincas pilsētai vai tās zaļajai nodaļai. Par pabeigšanu tika nolīgti ārēji uzņēmumi, taču atbildība ir tikai trīs gadus.

Zaļa koncepcija?

Dabas aizsardzības biedrība NABU jau ir kritizējusi kūdras plānus, raksturojot to kā "bioloģiskās daudzveidības tuksnesi". Šādu bezsēklu platību vietā NABU iesaka veidot ziedošas pļavas, kas ne tikai ir acij pievilcīgas, bet arī piesaista neskaitāmus kukaiņus un citus dzīvniekus. Tie veicina biotopus un palīdz dabīgā kaitēkļu apkarošanā. Faktiski kūdra var palīdzēt veicināt bioloģisko daudzveidību, ja izvēlaties pareizos, sausumam izturīgos zāles veidus. Kā atzīmē Rollrasen-Experten eksperti, tiem ir nepieciešams mazāk ūdens, un tiem ir nepieciešama mazāka apkope.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīgs jautājums arī Vācijā, kur vairāk nekā 30% sugu tiek uzskatītas par apdraudētām. Veselīgs dārzs var palīdzēt uzlabot bioloģisko daudzveidību — gan izvēloties vietējos augus, gan veidojot ligzdošanas kastes, gan veicot dabisku kopšanu, kas koncentrējas arī uz organisko mēslojumu un mēslojumu, kas nesatur dzīvniekus. Šajā kontekstā Plantura piedāvā papildu svarīgu informāciju par to, kā katrs indivīds var sniegt ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā savā dārzā.

Ilgtspējīga nākotne?

Jāskatās, vai Nordmoles zāliens atbilst ekoloģiskajām prasībām. Ja to uztver nopietni, tas joprojām varētu ievērojami veicināt bioloģisko daudzveidību, ja tiks veikti pareizi pasākumi. Laistīšanas problēma ir nekavējoties jāatrisina, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un patīkamu zaļo zonu ikvienam. Līdz tam pilsētniekiem atliek vien cerēt, ka zāliens drīz atkal būs pilnībā zaļš un, iespējams, blakus velēnam var izveidot vienu vai divas ziedošas pļavas, lai muitas ostas dārgakmens atkal varētu uzziedēt. Galu galā zaļās zonas ir ne tikai atpūtas vietas, bet arī vērtīga mājvieta daudzām dzīves formām.