Vācijas kontu atlikumi mainās: kam vēl ir nauda bankā?

Vācijas kontu atlikumi mainās: kam vēl ir nauda bankā?

Naudas un kontu atlikumu tēma Vācijā satrauc arvien vairāk cilvēku, un pašreizējie pētījumi sniedz detalizētu ieskatu finanšu situācijā. Kredītu portāla Smava pētījums liecina, ka no 2025. gada februāra beigām līdz marta beigām vairāk nekā 5000 cilvēku tika jautāti par savu norēķinu konta atlikumu. Rezultāti liecina par visu: 23,3% pieaugušo kontā ir maksimāli 1000 eiro, savukārt 11,2% iedzīvotāju kontā ir vairāk nekā 10 000 eiro. Šie dati atklāj ekonomiskos apstākļus un rīcību ar naudu mūsu valstī, kā Ruhr24 ziņo.

Detalizēti pētījums parāda interesantu kontu atlikumu sadalījumu. 17% aptaujāto ir uzkrājuši no 0 līdz 500 eiro, savukārt 6,3% – no 501 līdz 1000 eiro. Sadalīšana turpinās tālākos posmos, tādējādi 10,3% ir no 2001 līdz 4000 eiro. Taču to cilvēku skaits, kuru konta atlikums pārsniedz 10 000 eiro, dažādos reģionos ir atšķirīgs. Šie skaitļi ir īpaši izteikti Zāras zemē ar 14,2% un Hamburgā ar 13,6%, savukārt Brēmenē un Berlīnē ir zemākas kontu summas ar 31,4% un 27,6%.

Vecuma grupas un taupīšanas uzvedība

Sīkāk aplūkojot vecuma grupas, redzams, ka gados jaunāku cilvēku kontos bieži vien ir mazāk. 16,3% jauniešu vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir virs 10 000 eiro, bet no 18 līdz 29 gadiem šo summu sasniedz tikai 11,6%. Salīdzinājumam, vecākās paaudzes, īpaši vecumā no 55 līdz 64 gadiem, savā kontā var cerēt uz 15 200 eiro. Šīs atšķirības atspoguļojas arī citā Bundesbankas pētījumā, kurā konstatēts, ka vidējais konta atlikums 2021. gadā bija 12 700 eiro. Apmēram 50% vāciešu pašlaik norēķinu kontā ir tikai 3000 eiro vai mazāk, kā [n-ag.de izceļ](https://n-ag.de/posts/wirtschaft/finanzen/die-geldkurve-in-deutschland-wer-am-meisten-s spart-und-wer-nicht).

Būtiska ir vecuma struktūras un individuālās taupīšanas uzvedības ietekme. Jaunāki cilvēki vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir uzkrājuši vidēji ap 1400 eiro, savukārt 65 gadus veciem un vecākiem arī 4200 eiro ietaupījums. Šīs statistikas vērtības atspoguļo dažādus finanšu izglītības horizontus un ietaupījumus, kā liecina dati no Smile Smart IT.

Finanšu pratība un nākotnes perspektīvas

Kāda loma ir finanšu izglītībai? Arvien lielāks skaits vāciešu kļūst arvien nedrošāki naudas lietās. Tas nozīmē, ka daudzi cilvēki neveido pietiekamus uzkrājumus nākotnei. Eksperti iesaka jūsu norēķinu kontos iekļaut divu līdz trīs mēnešu algu kā ārkārtas rezervi. Taču lielākas summas varētu ieguldīt norēķinu kontu kontos, lai, saglabājot drošību, saņemtu procentus. Katrā dzīves posmā ir svarīgi pārdomāt un optimizēt savu pensijas plānošanu. Jāapsver nelielas iemaksas ienesīgiem ieguldījumiem.

Rezumējot, var teikt, ka cilvēku finansiālais stāvoklis un naudas stāvoklis ir ļoti atšķirīgs. Ir gaisma un ēna – daudzi jaunieši saskaras ar finansiālām problēmām, savukārt vecākās paaudzes bieži vien ir labāk aprīkotas. Tas padara vēl svarīgāku uzlabot savu finanšu izglītību un pieņemt pārdomātus lēmumus nākotnei.