Invazīvās sugas: Nutrias apdraud dambjus un bioloģisko daudzveidību SH!

Invazīvās sugas: Nutrias apdraud dambjus un bioloģisko daudzveidību SH!

Šlēsvigā-Holšteinā arvien lielākus nemierus izraisa tādu invazīvo sugu kā Āzijas sirsenis, jenots, jenotsuns un nutrija izplatība. Šīs svešzemju augu un dzīvnieku sugas ne tikai izplatās dabā, bet arī apdraud trauslo ekosistēmu un vietējo savvaļas dabu. Situācija ir īpaši satraucoša Elmshornā, kur nutrijas izraisa dambju kratīšanu, rokot dziļas bedres krastu uzbērumos. Šie dzīvnieki ēd arī lielu daudzumu ūdens un piekrastes augu, kas nopietni ietekmē zivju un abinieku dzīvotni. Saskaņā ar [NDR].

Statistika ir satraucoša: pagājušajā medību gadā tika nošauti gandrīz 12 000 jenotsuņu, gandrīz 3000 jenotu un ap 7300 nutriju. Pēdējo divu gadu laikā to skaits ir vairāk nekā dubultojies. Valsts mednieku biedrība aicina sniegt lielāku atbalstu no valsts valdības invazīvo draudu apkarošanai. Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada cīņa, jau ir veikti dažādi pasākumi, lai ierobežotu iebrukumu. Atliek cerēt, ka kompleksie apsaimniekošanas pasākumi, piemēram, mērķmedības un žogu celtniecība, var būt efektīvi.

Nutrias: pieaugošs drauds

Nutrija, kas pazīstama arī kā Dienvidamerikas purva bebrs, Vācijas ūdeņos vairs nav tikai eksotisks skats. Šie dzīvnieki dod priekšroku dzīvot upju ezeros un dambju uzbērumos, kur mazuļus audzē metrus garās cauruļu sistēmās. Kā ziņo Šlēsvigas-Holšteinas štata mednieku asociācija, nutrijas zemes darbi rada īpašu izaicinājumu ūdens un augsnes asociācijām, jo ​​tie rada bojājumus krastu uzbērumiem, kas jau ir dokumentēti. Īpaši īpašumu īpašniekiem ir jāuztraucas par šiem postījumiem, taču Šlēsvigas-Holšteinas purvu asociācija aicina veikt intensīvas medības, lai apturētu draudus.

No 2024. gada 26. janvāra nutriju medības ir oficiāli atļautas visu gadu, kas nozīmē, ka tagad medniekiem ir atļauts medīt šos dzīvniekus, izmantojot nakts redzamības tehnoloģiju. Tas varētu palīdzēt kontrolēt iedzīvotāju skaitu. Vidēji mātītei nutrijai var būt apmēram pieci mazuļi līdz trīs reizēm gadā, kas vēl vairāk veicina vairošanos.

Ekoloģiskie draudi un pasākumi

Zinātnieki un dabas aizsardzības speciālisti brīdina, ka invazīvās sugas, piemēram, nutrija, būtiski ietekmē ekoloģisko līdzsvaru Brandenburgā un ārpus tās. Tas notiek ne tikai viņu barošanās paradumu dēļ, kas izspiež vietējās sugas, bet arī pārnēsājot slimības, kas var būt bīstamas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Stāsts, kas balstīts uz Šlēsvigas-Holšteinas štata valdību, skaidri parāda, ka invazīvās sugas būtiski apdraud bioloģisko daudzveidību, jo īpaši tāpēc, ka daudzas no tām plaukst ārpus dabiskās izplatības apgabaliem un tām ir negatīva ietekme. Vietējās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nav tikai kosmētisks trūkums, bet arī nopietns drauds visas ekosistēmas stabilitātei.

Invazīvo sugu apkarošana ir visas sabiedrības uzdevums, kas ir arī starptautiskajā politiskajā darba kārtībā. Tāpēc arī turpmāk galvenā uzmanība būtu jāpievērš cīņai pret to, izmantojot mērķtiecīgas pārvaldības stratēģijas. Atliek cerēt, ka plašākas sabiedrības izpratne par šo problēmu pieaugs un ikviens darīs savu, piemēram, nebarojot invazīvas sugas un ziņojot par jau pamanītiem dzīvniekiem.