Lībekas gaisa kvalitāte: lūk, kādi mūsdienās ir smalki putekļi un ozons!

Lībekas gaisa kvalitāte: lūk, kādi mūsdienās ir smalki putekļi un ozons!

Kāda ir gaisa kvalitāte Lībekā 2025. gada 5. oktobrī? To parāda Moislinger-Allee mērīšanas stacija ar datiem par smalkajiem putekļiem, slāpekļa dioksīdu un ozonu. Smalko putekļu daļiņu (PM10) robežvērtība ir 50 daļiņas uz kubikmetru gaisa, un to var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā. Pašreizējie mērījumi ir skaidri: gaisa kvalitāte tiek novērtēta pēc trim vērtībām - smalkie putekļi, slāpekļa dioksīds un ozons - un sniedz svarīgu informāciju par to iedzīvotāju veselības drošību, kuri tiek tieši ietekmēti uz vietas. ziņo LN Online.

Gaisa kvalitātes novērtējumi ir sadalīti šādās kategorijās: “Ļoti slikti” nozīmē vairāk nekā 200 µg/m³ slāpekļa dioksīda, vairāk nekā 100 µg/m³ smalko putekļu un vairāk nekā 240 µg/m³ ozonu. Pie vērtībām starp 101-200 µg/m³ slāpekļa dioksīdam, 51-100 µg/m³ cietajām daļiņām un 181-240 µg/m³ ozonam, gaiss ir “slikts”. PVO noteikti kritēriji, kad gaiss ir “mērens” un “labs”.

Ietekme uz veselību

Ietekmi uz veselību nevajadzētu novērtēt par zemu. Runājot statistiski, ES bija 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu cieto daļiņu dēļ. Ieteikumi sliktas gaisa kvalitātes laikā ir skaidri: Ja gaiss ir ļoti slikts, īpaši jutīgiem cilvēkiem jāizvairās no fiziskas slodzes ārā. Pat sliktos apstākļos ir ieteicams izvairīties no intensīvām aktivitātēm brīvā dabā, savukārt mērenā līmenī īslaicīga ietekme uz veselību ir maz ticama.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta Vecgada vakaram, kad uguņošana izdala aptuveni 2050 tonnas smalku putekļu, kas vienā vakarā veido 1500 tonnas. Lai gan tas nav būtiski, salīdzinot ar kopējo gada ekspozīciju, laika apstākļi var būtiski ietekmēt šo kaitīgo putekļu daļiņu izplatīšanos.

Jaunas gaisa kvalitātes vadlīnijas ES

Jaunā ES Komisijas iniciatīva pārskatīt gaisa kvalitātes vadlīnijas parāda, kas notiks tālāk. Tas ierosina stingrākus ierobežojumus, kuru pamatā ir PVO vadlīnijas no 2021. gada. Šīs pārskatītās vērtības ir jāievēro līdz 2030. gadam, saka Federālā vides aģentūra.

Svarīgs mērķis ir panākt no piesārņojuma brīvu vidi līdz 2050. gadam. Tomēr pastāv neatbilstība starp politiskajām sarunām un faktiskajām PVO vadlīnijām, īpaši attiecībā uz cietajām daļiņām un slāpekļa dioksīdu. Šīs filmēšanas rezultātu ES oficiāli apstiprinās nākamgad.

Izaicinājumi un perspektīvas

Nevajadzētu par zemu novērtēt izaicinājumus, kas saistīti ar jauno robežvērtību ievērošanu. Ir nepieciešami papildu pasākumi, lai vēl vairāk samazinātu gaisa piesārņojumu un pēc iespējas ātrāk sasniegtu PVO vadlīnijas. Tas prasa regulāru robežvērtību pārskatīšanu un pielāgošanu saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, lai galu galā uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aizsargātu viņu veselību.

Neskaidrie mērījumi un modelēšana, kā norādīts ES tiesību akti skaidri norādīt, ka ir grūtāk savākt standartizētus un uzticamus datus. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai visi iesaistītie sadarbotos, lai ilgtermiņā uzlabotu gaisa kvalitāti.