Kādreiz brīnišķīgi laiki: Vācijas ekonomika stagnē jau sešus gadus!

Kādreiz brīnišķīgi laiki: Vācijas ekonomika stagnē jau sešus gadus!

Kas notiek Vācijas ekonomikā? Saskaņā ar informāciju no taz vasarā ekonomika stagnēja. Šī attīstība daudziem ir rūgta neveiksme, jo ekonomika jau sešus gadus nav uzrādījusi nekādas izaugsmes pazīmes. Jau 2023. gada pavasarī bija jāsamierinās ar kritumu par 0,3 procentiem, un šī tendence turpinās.

Augustā arī eksporta vērtība saruka par 0,7 procentiem, uzsverot uz eksportu orientētās Vācijas ekonomikas joprojām vājo stāvokli. Nedaudz samazinājies bezdarbnieku skaits - par 44 000 līdz 2,911 miljoniem -, taču arī tas nav iemesls priecāties. Andrea Nahles, Federālās nodarbinātības aģentūras vadītāja, brīdina par vājo nodarbinātības attīstību un zemo pieprasījumu pēc jauniem darbiniekiem.

Nozares izaicinājumi

Problēmas ir īpaši pamanāmas automobiļu rūpniecībā. Pastāvīgi augstais konkurences līmenis no Ķīnas un dažkārt neprognozējamā ASV tirdzniecības politika rada milzīgu spiedienu uz Vācijas eksporta nozari. Vācijas Ekonomisko pētījumu institūts (DIW) uzsver, ka šīs problēmas īpaši skar autobūves nozari. 2022. gadā automobiļi un to daļas bija Vācijas lielākās eksporta preces 264 miljardu eiro vērtībā, bet Volkswagen vasarā ziņoja par zaudējumiem 1 miljarda eiro apmērā. Smags trieciens ir arī Mercedes: tā peļņa sarukusi par 31 procentu līdz 1,19 miljardiem eiro, savukārt pārdošanas apjomi Ķīnā un ASV kritušies par aptuveni 27 procentiem.

Martina Georga fonds brīdina, ka vājajai ekonomikai un rūpnieciskās ražošanas apjoma samazinājumam var būt ilgtermiņa sekas. Dzelzceļa un būvniecības nozarē ir vērojamas sākotnējās stabilizācijas pazīmes, taču tas neattieksies uz visām nozarēm. Investīciju pakete 500 miljardu eiro apmērā, kas paredzēta ekonomikas stimulēšanai 2024.gadā, varētu būt izšķirošais solis, lai ekonomiku izkļūtu no krituma.

Ieskats eirozonā

Kur tas viss mūs ved? Eurostat ziņo par nelielu pieaugumu par 0,2 procentiem visā eiro zonā vasarā. Tas dod cerību, bet vienlaikus ir arī brīdinājuma signāls Vācijai, kur eksperti prognozē tikai nelielu 0,2 procentu pieaugumu 2025. gadam. Silke Tober no IMK kritizē Eiropas Centrālo banku (ECB) par tās lēmumu atstāt bāzes procentu likmi 2,0 procentu līmenī un uzskata, ka ir nepieciešams atkārtoti pārbaudīt ekonomikas stabilitāti.

Laikā, kad ekonomiskie apstākļi pastāvīgi mainās, ir svarīgi precīzi un savlaicīgi reaģēt uz norisēm. Tas, vai Vācijas ekonomika var atgriezties uz izaugsmes ceļa, joprojām ir apšaubāms. Arodbiedrību atsaucība uz melnsarkanās federālās valdības reformu programmu nemazinās, un kritika par iespējamo bezdarbnieku pabalstu samazināšanu arī turpmāk būs skaļa.

Paliek jautājums: cik stabila būs Vācijas ekonomika šādos apstākļos? Šeit varētu noderēt stabilitātes definīcija, kas aprakstīta Merriam-Webster vārdnīcā: tā nav viegli maināma un pretoties spēkiem, kas var izraisīt kustību. Tas, vai pašreizējā attīstība atbilst šai definīcijai, vēl ir redzams.