Klimata pārmaiņu streiki: karstuma viļņi Vācijai maksā miljardus!

Klimata pārmaiņu streiki: karstuma viļņi Vācijai maksā miljardus!

Karstuma viļņi un ekstrēmi laikapstākļi Vācijā manāmi pieaug, un tas ietekmē ne tikai cilvēku labklājību, bet arī ekonomiku. Saskaņā ar t-online.de karsto dienu skaits krasi palielināsies līdz 2100. gadam. Atkarībā no CO2 emisijas var dubultoties vai pat dubultot. Īpaši Vācijas dienvidos cilvēki varētu sagaidīt līdz 25 karstām dienām gadā. Tādas pilsētas kā Frankfurte, Hamburga un Manheima pastiprina šo tendenci, pateicoties to karstuma salu ietekmei. Frankfurtē karsto dienu skaits varētu palielināties no pašreizējām trim līdz pat 22.

Bet ko tas patiesībā nozīmē ietekmei uz veselību? Uztvertajai temperatūrai, ko ietekmē mitrums, vējš un radiācija, ir izšķiroša nozīme veselības apdraudējumā. Īpaši apdraudēti ir gados vecāki cilvēki, hroniski slimi cilvēki un cilvēki, kas dzīvo blīvi apbūvētās teritorijās. Tas palielina veselības aprūpes sistēmas un infrastruktūras izmaksas. Allianz Insurance pētījumā lēsts, ka veselības aprūpes izdevumi Eiropā līdz 2025. gadam varētu pieaugt par 4,9 procentiem. Vācijai tas nozīmētu gandrīz 25 miljardu eiro papildu izmaksas, kas ietver gan akūtas sūdzības, gan jau esošās slimības un papildu uzturēšanās slimnīcā.

Palielinās veselības apdraudējums

Karstums karstajos mēnešos var izraisīt slimības atvaļinājuma pieaugumu un produktivitātes kritumu. Laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam Vācijā statistika skaitīja vairāk nekā 19 000 karstuma izraisītu nāves gadījumu. Ir svarīgi zināt, ka karstuma izraisītie nāves gadījumi bieži netiek tieši norādīti kā nāves cēlonis, bet tie bieži notiek saistībā ar iepriekšējām slimībām. Roberta Koha institūta (RKI) analīze liecina, ka karstajās nedēļās var novērot paaugstinātu mirstību, īpaši gados vecāku cilvēku vidū, kas norāda uz situācijas nopietnību rki.de.

Tikai pagājušajā gadā pasaules mērogā četri miljardi cilvēku piedzīvoja 30 papildu karstuma dienas, salīdzinot ar pasauli bez klimata izmaiņām. Kopš 2024. gada Heat Action Day Vācijā ir reģistrētas 50 karstas dienas, kas ir par 24 vairāk nekā bez klimata pārmaiņu ietekmes, ziņo tagesschau.de. Karstuma izsīkuma simptomi parasti ir spēcīga svīšana, ātrs pulss, galvassāpes un slikta dūša. Tāpēc ir svarīgi veikt profilaktiskus pasākumus: dzert daudz ūdens, valkāt gaisīgu apģērbu un vēdināt vēsās naktīs.

Pasākumi pret karstumu

Pilsētām ir jākļūst radošām, lai mazinātu karstuma ietekmi. Vācijas Pilsētu asociācija ir apkopojusi labākās prakses piemērus siltuma aizsardzībai, un tādi pasākumi kā koku stādīšana dzesēšanai un dzeramo strūklaku ierīkošana kļūst arvien svarīgāki. Atstarojošās krāsas izmantošana uz jumtiem varētu arī palīdzēt samazināt iekštelpu temperatūru par 3 līdz 7 grādiem. Federālās Veselības ministrijas siltuma aizsardzības plāns, kas tika prezentēts 2024. gadā, ir vēl viens solis pareizajā virzienā.

Klimata pārmaiņu radītās problēmas ir arī iespējas radošām un nepieciešamajām izmaiņām pilsētplānošanā un veselības aprūpē. Ja mēs rīkotos tagad, mēs varētu ne tikai pielāgot savu dzīvesveidu, bet arī uzlabot situāciju nākamajām paaudzēm. Karstums ārā mums parāda, ka mums ir steidzami jārīkojas — tiešām ir kaut kas darāms.