Divas slaktiņas Čīlē: aicinājums stiprināt sabiedrības drošību

Divas slaktiņas Čīlē: aicinājums stiprināt sabiedrības drošību

vardarbības palielināšanās

Čīle pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu vardarbības pieaugumu. No 2014. līdz 2023. gadam slepkavības gadījumi pieauga par 60%, bet arī seksuāla rakstura uzbrukumi un laupīšanas. Sub -Secretaría de Prevención Del Delito ziņoja, ka līdz 2023. gada jūnijam tika reģistrēti 577 slepkavības, kas ir par 5 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Metropolitana reģions, kurā ietilpst arī Quilicura un Lampa pilsētas, reģistrēja 40 % no visām slepkavību gadījumiem valstī. Šī satraucošā statistika ir skaidri rādītāji, ka drošības situācija Čīlē, it īpaši pilsētās, steidzami jāpievērš uzmanība.

Šausmu diena: slaktiņi Quilicura un Lampa

2023. gada 14. jūlijā četri jaunieši no 14 līdz 17 gadiem bija nežēlīgi Kvilikura, uz ziemeļiem no Santjago. Viņi bija svinējuši dzimšanas dienas svinības dzīvoklī, un, aizdedzinot uguni, viņus nošāva bruņotu uzbrucēju grupa. Liecinieks ziņoja līdz 30 šāvieniem, kas tika izšauti no transportlīdzekļa. Visi četri zēni zaudēja dzīvību vietā, kas bija paredzēta svinībām.

Tikai divas dienas vēlāk, 2023. gada 16. jūlijā, neatļautu svētku laikā Lampā notika vēl viena traģēdija, kurā galvenokārt piedalījās ārvalstu viesi. Strīds izraisīja šāvienu, kurā gāja bojā pieci cilvēki, ieskaitot labi zināmus narkotiku tirgotājus, piemēram, Venecuēlas Yehiklin Jiménez, kura saikne ar starptautiskām narkotiku bandām, piemēram, Tren de Aragua, ir ievērojama nozīme.

Organizētās noziedzības loma

Pablo Zeballos, drošības un noziedzības eksperts, norāda uz satraucošu attīstību Čīlē: ārkārtējas vardarbības izplatība un pieaugošā noziedzības struktūru sarežģītība. Eksperts saka, ka vietējām bandām ir jāpielāgojas veiksmīgam organizācijas modelim, lai varētu konkurēt konkursā. Šīs izmaiņas ir satraucošas, jo tās apdraud sabiedrības drošības struktūru.

Pašreizējie noziegumi Čīlē tiek atspoguļoti ne tikai atsevišķās traģēdijās, bet arī norāda uz plašāku tendenci, kas sabiedrībai ir nopietns izaicinājums. Aizvien pieaugošā šantāžas parādība, kas jau ir plaši izplatīta citās Latīņamerikas valstīs, arī sāk gūt nostāju Čīlē.

Valdības pasākumi un sabiedrības reakcija

gan opozīcija, gan daži ar valdību saistīti politiķi pieprasīja plašus pasākumus. Prezidents Gabriels Borors paziņoja, ka tas ir paredzēts, lai izveidotu jaunu augstas drošības cietumu, kas ir īpaši paredzēts, lai kontrolētu vadošo organizētās noziedzības noziedznieku. Borors uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt kontroli pār cietumiem, nevis atkārtot citu valstu kļūdu, kurās organizētā noziegums uzvarēja virsroku.

Valsts ministre Carolina Tohá izslēdza ārkārtas stāvokli, bet atzina, ka militārpersonu iesaistīšana nav izslēgta. Aicinājums uz spēcīgāku militāru klātbūtni ielās atspoguļo pieaugošās pilsoņu rūpes par viņu drošību.

Nepieciešama jauna drošības koncepcija

Valdības procedūru daudzi uzskata par nepieciešamu, bet nepietiekamu pasākumu. Eksperti, piemēram, ZeBallos, brīdina, ka tikai jauns augstas drošības cietums neatrisinās problēmu, neveicot visaptverošas reformas tiesu un cietumu sistēmā. Efektīva modeļa izstrāde, lai atdalītu ieslodzītos pēc viņu kriminālajām saistībām, varētu reāli ietekmēt rehabilitāciju un vardarbības samazināšanu cietumos.

Turpmākie mēneši būs izšķiroši, lai noskaidrotu, vai valdības pasākumi ir efektīvi un vai Čīle spēj apkarot pieaugošos draudus no organizētās noziedzības, pirms nav par vēlu.

- nag