Krečmans aicina pilsoņu padomi par obligāto militāro dienestu: pilsoņiem ir jābūt teikšanai!

Krečmans aicina pilsoņu padomi par obligāto militāro dienestu: pilsoņiem ir jābūt teikšanai!

Kas notiek Vācijas politiskajā vidē? Diskusija par obligāto militāro dienestu tiek iepūsta svaigā gaisā. Bādenes-Virtembergas premjerministrs un Zaļās partijas biedrs Vinfrīds Krečmans ir uzsācis aizraujošu iniciatīvu. Viņš ierosina kancleram Frīdriham Mercam (CDU) izveidot pilsoņu padomi obligātā militārā dienesta jautājumos. Mērķis? Tiešā veidā iesaistīt iedzīvotājus debatēs par iesaukšanas atjaunošanu vai vispārējā obligātā dienesta ieviešanu, Krečmanam šo jautājumu raksturojot kā “fundamentāli svarīgu”.

Krečmans ir pārliecināts, ka pilsoņu sapulce var palīdzēt objektivizēt diskusiju, pretoties radikalizācijai un stiprināt politisko lēmumu pieņemšanu. Pozitīvā pieredze iedzīvotāju forumos Bādenē-Virtembergā uzsver viņa priekšlikuma lietderību. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) arī atbalstīja Krečmaņa ideju, kas liecina, ka politiskajā Berlīnē šis aicinājums ir saņēmis dzirdīgu ausi.

Pilsoņu padomes – demokrātijas instruments

Iedzīvotāju padomes nav jauns jēdziens. Tās sastāv no loterijas kārtībā atlasītiem dalībniekiem, kuri izstrādā ieteikumus par konkrētām tēmām. Šīs struktūras ir nostiprinājušās daudzās mūsdienu demokrātijās, piemēram, Pilsoņu asamblejā Īrijā vai Konvencijā Citoyenne pour le Climat Francijā. Vācijā pilsoņu asamblejas pēdējos gados ir kļuvušas svarīgākas, jo īpaši tāpēc, ka tās var veidot svarīgu tiltu starp pārstāvības demokrātiju un tiešu pilsoņu līdzdalību.

Bādenē-Virtembergā pilsoņu padomes ir iekļautas pilsoņu forumos kopš 2011. gada. Veiksmīgi īstenotas dalībnieku līdzdalības piemērs ir pilsoņu asambleja par uztura jautājumiem, kurā tika iesaistīti 160 nejauši izvēlēti iedzīvotāji, lai izstrādātu ieteikumus. Diskusijas bieži ir pretrunīgas, taču tās palīdz objektivizēt tēmas. Tas ir īpaši svarīgi, jo pilsoņu līdzdalības iespējas Vācijā līdz šim ir bijušas ierobežotas federālā līmenī.

Ceļā uz iesaukšanu?

Kas attiecas uz iesaukšanu, tas paliek pamatlikumā, un atkārtota ieviešana būtu iespējama ar vienkāršu balsu vairākumu. Taču vispārējam dienestam, kurā būtu iekļautas arī sievietes, būtu nepieciešamas izmaiņas pamatlikumā. Apsvērumi par obligāto militāro dienestu nav nejaušība: pēc 14 gadu atstādināšanas (2011. gadā) ir jāpārvērtē sociālā apstiprināšana. Krečmans skaidri norāda, ka šī tēma skar daudzus cilvēkus.

Pagātne ir parādījusi, ka nopietnus politiskos jautājumus var aktualizēt ar pilsoņu līdzdalību. Iedzīvotāju sapulču integrēšana publiskajā diskursā nav vienkārša, bet nepieciešama – tikai tā var panākt to ietekmi. “Dialoga pilsoņu līdzdalība” ir termins, kas šajā kontekstā parādās atkal un atkal un uzsver, cik svarīgi ir pilsoņiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Dialogiskas pilsoņu līdzdalības pakalpojumu centrs Bādenē-Virtembergā piedāvā atbalstu, lai efektīvi īstenotu pilsoņu līdzdalības procesus.

Kopumā tas liecina, ka ideja par pilsoņu sapulci par obligāto militāro dienestu piedāvā iespēju dialogu starp politiku un iedzīvotājiem pacelt jaunā līmenī. Krečmans un viņa kolēģi ne tikai piedāvā atbildi uz aktuālajiem izaicinājumiem, bet arī veicina demokrātisku līdzāspastāvēšanu Vācijā.

Plašākai informācijai par iedzīvotāju padomju tēmām un obligātā militārā dienesta atjaunošanu iesakām ieskatīties detalizētajos ziņojumos no plkst. ikdienas ziņas, Allgäu laikraksts un visaptverošus skaidrojumus par pilsoņu asamblejām bpb.de.