ASV negaidīts uzbrukums Irānai: vai karš ir tepat aiz stūra?

ASV negaidīts uzbrukums Irānai: vai karš ir tepat aiz stūra?

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā spriedze starp ASV un Irānu ir vēl vairāk saasinājusies. Šodien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV uzbrukušas kodolobjektiem Irānā. Šie uzbrukumi bija vērsti uz urāna bagātināšanas rūpnīcu Fordo, kā arī objektiem Natanzā un Isfahānā. Tas atklāj jaunu nodaļu ASV militārajā intervencē Izraēlas un Irānas konfliktā. Skaļi Švarcvaldes sūtnis Tramps uzbrukumu raksturo kā "ļoti veiksmīgu" un ziņo, ka visas iesaistītās lidmašīnas atgriezušās droši.

Uzbrukumu Irānas kodolobjektiem varētu uzskatīt par izšķirošu soli, lai novērstu Irānas kodolieroča būvniecību. Fordo, vissvarīgākais mērķis, šajā kontekstā tiek uzskatīts par galveno ieguldījumu. Tomēr joprojām ir neskaidras detaļas par objektiem nodarīto postījumu nopietnību, un atliek noskaidrot, vai un cik lielā mērā ASV turpmāk veiks militāras darbības pret Irānu.

Amerikas stratēģijas un diplomātija

Lēmums par ASV politiku attiecībā uz Irānu lielā mērā ir atkarīgs no kodolsarunu progresa. Galīgo lēmumu Tramps plāno pieņemt tuvāko divu nedēļu laikā. Situāciju telpas sanāksmē kļuva skaidrs, ka viņš jau ir apstiprinājis plānus uzbrukt Irānai, neskatoties uz cerībām uz diplomātisko progresu. Skaļi Nachrichten.at Trampa atbalstītāji, tostarp Stīvs Banons un Takers Karlsons, brīdina par turpmāku ASV iejaukšanos Irānas un Izraēlas konfliktā, savukārt kanclers Frīdrihs Mercs uzsver, ka nepieciešami diplomātiski risinājumi.

Tikmēr Tramps Irānas nostāju attiecībā uz tās urāna bagātināšanu raksturo kā "nepieņemamu". Irāna pēdējos gados ir ievērojami palielinājusi savu urāna bagātināšanu, īpaši pēc ASV izstāšanās no 2018. gada kodolvienošanās. Skaļi Dienvidvācijas laikraksts Teherānā tagad ir 408,6 kilogrami urāna, kas ir bagātināts par 60 procentiem – pietiekami, lai vajadzības gadījumā varētu ražot vairāk nekā deviņus kodolieročus, ja bagātināšana palielinās līdz 90 procentiem.

Starptautiskās sabiedrības loma

Starptautiskā sabiedrība saskaras ar izaicinājumu, jo Izraēla apsver iespēju veikt gaisa triecienus Irānas kodolobjektiem, ja sarunas neizdosies. Tas var novest pie jau tā saspringtās situācijas tālākas eskalācijas. Savukārt Irāna Izraēlai atbildējusi ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem, izsaucot gaisa trauksmes signālus vairākos reģionos.

Spiediens uz Irānu pieaug, īpaši ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) rezolūciju, kas pieņemta pret Irānu par kodolvienošanās pārkāpšanu. Turklāt Eiropas valstu īstenotā snapback mehānisma aktivizēšana var izraisīt ANO sankcijas pret Irānu.

Šajā sarežģītajā situācijā paliek jautājums, vai izdosies rast diplomātiskus risinājumus, vai konflikts turpinās saasināties. Laika spiediens, ko izjūt abas puses, varētu būt izšķirošs sarunu iznākumam.