Parīze atver Sēnu peldēšanai – jauna peldēšanās paradīze!

Parīze atver Sēnu peldēšanai – jauna peldēšanās paradīze!

Parīzieši ir bezgala priecīgi, jo no sestdienas Francijas galvaspilsētas iedzīvotāji beidzot atkal varēs peldēties Sēnā - pēc vairāk nekā 100 gadu ierobežojumiem. Upē īpaši tiks uzstādīti trīs āra peldbaseini, no kuriem viens atradīsies ikoniskā Eifeļa torņa tiešā tuvumā. Šis ir ne tikai notikums pilsētai, bet arī nozīmīgs solis ceļā uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm, kurās sportistiem būs atļauts ienirt Sēnā, neskatoties uz īslaicīgi ierobežoto ūdens kvalitāti. Solis, kas pārsteidz daudzus un seko citu Eiropas pilsētu piemēram, kur peldēšana pilsētu ūdeņos jau sen ir bijusi problēma. PZ News ziņo, ka peldēšana upēs tagad tiek apspriesta arī citās pilsētās.

Peldēties Eiropas pilsētu ūdeņos ir abpusgriezīgs zobens. Londonā peldēšana Temzā parasti ir nevēlama lielās pilsētas daļās. Tas ir atļauts tikai nelielā posmā uz rietumiem no Putnija tilta, taču arī šeit tas nav ieteicams. Kanāriju piestātnē ir arī slēgts kanāla posms, kurā var peldēties.

Peldēšana Eiropas pilsētās

Kā ir Amsterdamā? Tūrisma centra kanālos peldēties nav ieteicams lielā laivu biežuma dēļ. Bet tie, kam patīk peldēties, atradīs populāras vietas IJ aiz galvenās dzelzceļa stacijas vai vēsturiskajā iekšējā ostā netālu no kuģniecības muzeja. Savukārt Romā peldēties Tibrā parasti ir aizliegts, jo upe ir ļoti piesārņota, savukārt iedzīvotāju iniciatīvas ūdens atdzīvināšanai līdz šim bijušas neveiksmīgas.

Apskatot Berlīni, redzams, ka Šprē peldēties ir aizliegts jau aptuveni 100 gadus. Jaunākā peldēšanas demonstrācija, kas cīnās par atkārtotu atļauju, izrādās drosmīgs mēģinājums iekustināt diskusiju par drošību un higiēnu.

• Schwimmen in städtischen Flüssen:
  • London: Teilweises Schwimmen erlaubt, aber nicht ratsam
  • Amsterdam: Beliebte Schwimmstellen im IJ
  • Rom: Schwimmen im Tiber verboten
  • Berlin: Schwimmverbot in der Spree

Savukārt Šveicē ir pavisam cita pieeja: šeit ir plaši izplatīta peldēšanās pilsētu ezeros un upēs. Tādas pilsētas kā Cīrihe, Ženēva un Bāzele piedāvā tīrus ūdeņus, kas ir aicinoši peldēties. Pat Budapeštā ir noteiktas zonas Donavā, kur ir atļauts peldēties, un ūdens kvalitāte palielinās vai samazinās atkarībā no satiksmes un ūdens līmeņa.

Ūdens kvalitāte Eiropā

Ja paskatās uz kopējo ūdens kvalitāti Eiropā, ir skaidrs, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies. ES ziņojums liecina, ka gandrīz 85 % peldvietu ūdens Eiropā 2021. gadā bija “izcilas” kvalitātes. Vācijā šis īpatsvars bija vēl lielāks – 90,4 %. No 2291 Vācijas peldvietas 2071 tika klasificēta augstākās kvalitātes kategorijā. Arī Austrija, Malta un Horvātija lepojas ar līdzīgām vērtībām, kas ir pozitīvi gan tūrismam, gan videi. ES pārstāvniecība Vācijā ziņo, ka ES pamatnostādnes par ūdens kvalitātes uzraudzību ir spēkā esošie.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem peldvietu ūdeņi Eiropā ir bijuši ar augšupejošu tendenci gadu desmitiem, un 84,6% no 22 295 peldvietām 2019. gadā bija izcilas kvalitātes. Pateicoties sistemātiskam monitoringam un investīcijām notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, piesārņojuma līmenis ir būtiski samazināts. EEA sniedz visaptverošus datus, kas parāda, ka lielākā daļa peldvietu ES pārsniedz minimālos standartus.

Rezumējot, Eiropas pilsētas ir uz pareizā ceļa, kad runa ir par peldēšanu pilsētu ūdeņos. Parīze parāda, kā to var izdarīt, un citām metropolēm no tā būtu jāmācās, jo ūdens kvalitāte joprojām kļūst par galveno pilsētu teritorijās. Tas ir ieguvums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tūrismam un dzīves kvalitātei pilsētās.