Kauna raža: izmēģinājums atklāj kombainu ekspluatāciju!

Kauna raža: izmēģinājums atklāj kombainu ekspluatāciju!

Šodien Francijā sākas nozīmīgs izmēģinājums, kas atklāj populārās šampanieša ražošanas ēnas puses. Chalons-en-Champagne apgabaltiesā tiek izskatīta cilvēku tirdzniecība un nedeklarēts darbs, kas šajā nozarē ir modē. Jau tagad daudz tiek ziņots par “kauna vīnogu ražu”, kas ir par daudzu ražas strādnieku skandalozajiem darba apstākļiem. Šīs sūdzības galvenokārt skar strādniekus no tādām valstīm kā Mali, Senegāla un Mauritānija, kuri dzīvo katastrofālos apstākļos un bieži vien ir jāstrādā bez uzturēšanās dokumentiem. Kā vēsta pz-news.de, 2023. gada septembrī policija uzzināja par aptuveni 60 šādiem ražas novākšanas strādniekiem, kuri dzīvoja apstākļos, kas gandrīz neizrādīja cilvēka cieņu.

Pļaujas strādnieki, kuri nereti dzīvo antisanitāros apstākļos, nesaņem pat solītos 80 eiro dienā un jāsamierinās ar krietni mazāku summu. Maxime Cessieux, jurists, kurš pārstāv daudzus no šiem skartajiem strādniekiem, runā par modernu verdzības veidu. Dokā ir ne tikai lauksaimniecības palīgu iekārtošanas uzņēmums, bet arī tās rīkotājdirektors, divi vervētāji un vīnkopības uzņēmums. Tas rada jautājumu: kā nozare, kas iemieso franču dzīvesveida simbolu, var pieļaut šādu bezjēdzīgu izmantošanu?

Ieskats sezonas darba realitātē

Viens no aspektiem, kas bieži tiek ignorēts, ir milzīgais bizness, kas slēpjas aiz šampanieša pudeles dzirksti. 2022. gadā šampanieša nozares pārdošanas apjomi sasniegs vairāk nekā sešus miljardus eiro, un vīnogu ražas novākšanai aptuveni 34 000 hektāru platībās ik gadu būs nepieciešami vairāk nekā 100 000 sezonas strādnieku. Darbs vīna dārzos ir stingri reglamentēts saskaņā ar tiesību aktiem, taču daudzi strādnieki ziņo par zemām algām un sliktiem apstākļiem. ZDF ziņo ka tādiem sezonas strādniekiem kā Youssef jau ir bijusi pieredze, kad klienti vienkārši pazuda pēc darba veikšanas, nesamaksājot ne centa.

Turklāt darbu neatvieglo fiziskā slodze un nepieciešamība katru vīnogu plūkt ar rokām. Ārvalstu sezonas strādnieku vidū, kuri bieži tiek pieņemti darbā dzelzceļa stacijās vai parkos, ir daudz patvēruma meklētāju, kuriem jāstrādā ekstremālos apstākļos. Tādu arodbiedrību kā Hosē Blanko spriedums ir skaidrs: pastāv ekspluatācijas sistēma, un rūpniecībai un varas iestādēm tajā ir daļēji atbildīga loma.

Sociālā atbildība un perspektīvas

Problēmas šampanieša industrijā nav jaunas. Arodbiedrības un sabiedriskās apvienības uzsver, ka pašreizējās pretenzijas nav atsevišķas. Jau 2018. gadā tika ziņots par 125 ārvalstu ražas novākšanas strādniekiem, kuri cieš no līdzīgiem apstākļiem. Francijas Cilvēktiesību līga (LDH) norāda, ka saimniecības bieži vien ir zonas, kurās nav likumu. Pašreizējā situācija prasa ne tikai pārdomāt nozarē, bet arī no valdības.

Lauksaimniecības atkarība no ārvalstu sezonas strādniekiem kļūst arvien skaidrāka, un to norāda [landwirtschaft.de] analīze (https://www.landwirtschaft.de/wirtschaft/beruf-und-betrieb/landwirtschaft-als-beruf/warum-benoetigt-die-landwirtschaft-so-so-viele-efficien) pasvītro. Šāda darba situācija atspoguļojas ne tikai vīnogu ražā, bet arī visā lauksaimniecības ekonomikā, kur arvien mazāk vāciešu ir gatavi uzņemties tik fiziski prasīgus darbus.

Spiediens uz šampanieša ražotājiem pieaug - ne tikai sliktā tēla dēļ, ko rada šādas atskaites, bet arī tāpēc, ka pieaug tādu produktu kā Prosecco konkurētspēja. Ražotājiem ir jāuzlabo pieeja darba apstākļiem, lai apmierinātu pieaugošo vajadzību pēc ilgtspējīga un ētiska patēriņa.