Elektrības cenas strauji aug: tīkla izmaksas kopš 2015. gada ir dubultojušās!

Elektrības cenas strauji aug: tīkla izmaksas kopš 2015. gada ir dubultojušās!

Vācijas elektrotīklu izmaksas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas. Kopš 2015. gada tie ir vairāk nekā dubultojušies, kas daudziem patērētājiem ir nopietna problēma. Saskaņā ar to Švarcvaldes sūtnis Tīkla maksas šogad veido iespaidīgus 33 miljardus eiro. Pilnīgi pretēji 2015. gadā samaksātajiem 15,9 miljardiem eiro. Šie skaitļi attiecas uz lielākajiem elektrotīklu operatoriem; mazāki šeit nav iekļauti.

Kāds ir šī pieauguma iemesls? Galvenais faktors ir enerģētikas pāreja, ko pavada pieaugošs atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā. Elektrotīkla pārveidošanas un kontroles izmaksas galu galā sedz elektroenerģijas patērētāji. Vidējam mājsaimniecības klientam 2015.gadā bija jāmaksā tīkla maksa 6,59 centi par kilovatstundu, savukārt pērn tā bija 11,62 centi. BSW (Federālā saules enerģijas nozares asociācija) to atklāja savā izmeklēšanā Federālajai tīkla aģentūrai.

Izmaksu pieauguma kritika

Pieaugošās tīkla izmaksas nav bez kritikas. Partijas vadītāja Sahra Vāgenknehta šo pieaugumu raksturoja kā “nepieņemamu” un kritizēja enerģētikas politikas neveiksmi. Viņu priekšlikums: tīkla maksas atcelšana patērētājiem un tīklu pārņemšana publiskajam sektoram. Bet ne tikai politiķi ir pakļauti spiedienam, bet arī patērētājiem ir jārisina pieaugošās elektroenerģijas izmaksas.

Izskatās, ka elektroenerģijas izmaksas elektroenerģijas patērētājiem varētu turpināt pieaugt arī turpmākajos gados, ja netiks veiktas nekādas darbības. Pētījums, ko veica Agoras enerģijas pāreja ierosina, ka nepieciešamās subsīdijas varētu samazināt no 197 miljardiem eiro līdz 35 miljardiem eiro, kas līdz 2045. gadam federālajā budžetā nozīmētu aptuveni 160 miljardu eiro ietaupījumu.

Ieteicamie pasākumi izmaksu samazināšanai

Lai sasniegtu šos izmaksu samazinājumus, ir ieteicami trīs galvenie pasākumi:

• Freileitungen statt Erdkabel beim Stromnetzausbau.
• Eigenkapitalbeteiligungen des Bundes zur Senkung der Investitionskosten für Netzbetreiber.
• Einführung dynamischer Netzentgelte für flexible Verbraucher, etwa Elektrofahrzeuge oder Wärmepumpen.

Šie risinājumi ir paredzēti, lai kalpotu mērķim stabilizēt elektrotīklu paplašināšanas un ekspluatācijas izmaksas. Ja netiks veiktas atbilstošas ​​reformas, ar tīklu saistītās izmaksas nākamo desmit gadu laikā varētu palielināties līdz pat 30%. Četru cilvēku mājsaimniecībai runa ir par papildu izmaksām 104 eiro gadā. Tas ietekmētu arī rūpnieciskos klientus; Pastāv risks, ka izmaksas pieaugs no 5 centiem līdz 6 centiem par kilovatstundu.

Reģionālās atšķirības un to sekas

Vēl viena interesanta detaļa ir tāda, ka daži Vācijas reģioni no atjaunojamās enerģijas saražo ievērojami vairāk elektroenerģijas, nekā patērē paši. Tomēr šie reģioni saskaras ar augstām tīkla pārveidošanas izmaksām, kā rezultātā tiek samazinātas tīkla maksas. Taču šis samazinājums rada papildu izmaksas visiem elektroenerģijas patērētājiem, kas tiek maksātas ar valsts mēroga “piemaksu par speciālo tīkla izmantošanu”. Arī šogad 178 tīklu operatori iegūs no kopējās summas 2,4 miljardu eiro apmērā.

2025. gadā mājsaimniecību klientiem būs jāmaksā ikgadējā piemaksa 1,56 centu apmērā par kWh, kas parastajiem klientiem nozīmē papildu izmaksas aptuveni 33 eiro gadā. Lielajiem patērētājiem lietas ir vēl grūtākas; jārēķinās ar papildu izmaksām līdz pat 9360 eiro.

Rezumējot, var teikt, ka diskusija par tīklu maksām un to reformu ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, un gan politiķi, gan patērētāji tiek aicināti noteikt kursu uz ilgtspējīgu enerģētikas nākotni.