Suche
Mein Konto
Pretestība SPD kandidātam: vai Brosiuss-Gersdorfs tiks ievēlēts?
Bundestāgs 2025. gada 4. jūlijā ievēlēs jaunus konstitucionālos tiesnešus. Pretestība pret SPD kandidātu Brosiusu-Gersdorfu. Neskaidrs vairākums.
Pretestība SPD kandidātam: vai Brosiuss-Gersdorfs tiks ievēlēts?
Politiskajā posmā Berlīnē nākamnedēļ dominēs trīs konstitucionālo tiesnešu vēlēšanas. Kā taz ziņots, Bundestāgs plāno ievēlēt jaunos Federālās Konstitucionālās tiesas (BVerfG) tiesnešus. Diskusijas centrā ir SPD kandidāte Frauke Brosius-Gersdorf. Viņas izvirzīšana izraisīja spēcīgu pretestību, īpaši no CDU/CSU rindām.
Brosiusu-Gersdorfu vienam no diviem vakantajiem tiesneša amatiem piedāvā sociāldemokrāti. No Savienības puses jau ir vērojama ievērojama pretestība. Jo īpaši viņas uzskati par tādiem jautājumiem kā aborts un iespējamā dekriminalizācija ir radījuši daudzus CDU skeptiskus. To vēl vairāk atbalsta radikāli abortu pretinieki, kuri mobilizējas pret viņas kandidatūru, savukārt pati Brosiusa-Gersdorfa ir cienījama tiesību profesore.
Politiskā spriedze un pretestība
Situācija ir saspringta, jo kandidātu ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums Bundestāgā. Politiskajām grupām ir jāsadarbojas, lai balsojuma rezultāts būtu pozitīvs. Savienība kā pretēju kandidātu piedāvā pazīstamu tiesnesi Ginteru Spineru. Arī balsojuma rezultāts ir neskaidrs, jo FDP vairs nav pārstāvēta kopš pēdējām federālajām vēlēšanām un kreisie joprojām gaida, kad Savienība piedāvās sarunas. AfD kā potenciālā vairākuma avota izslēgšana varētu vēl vairāk apgrūtināt lēmumu par nominācijām.
Vēl viens sprādzienbīstams jautājums ir konstitucionālo tiesnešu loma politiskajā diskursā. Kritiķi baidās, kā NZZ parāda, ka, ja tiesneši ir pārāk politiski ietekmēti, var tikt iedragāta BVerfG reputācija. Šādas bažas ir īpaši izteiktas attiecībā uz Brosiusa-Gersdorfa kreisajiem uzskatiem.
Tiesu struktūra un gaidāmās vēlēšanas
Jaunā iecelšana bija steidzami nepieciešama, jo Pirmā Senāta tiesnesis Jozefs Krists ir pārsniedzis vecuma ierobežojumu. Apvienības frakcija sākotnēji paļāvās uz Robertu Zēgmīleru, taču viņa priekšlikums cieta neveiksmi zaļo veto dēļ. Tika iesaistīti arī citi kandidāti, piemēram, Eva Mengesa un Olivers Kleins no Federālās tiesas, taču ar nelielu atsaucību. The ikdienas ziņas norādīja, ka ceturtdienas balsojums ir karsts kartupelis visiem iesaistītajiem. Papildus piemērota jauna BVerfG prezidenta meklēšanai ir nepieciešama turpmāka nomaiņa.
Skaidrības trūkums par Brosiusa-Gersdorfa kandidatūru un reakcijām uz to liecina, cik spēcīgi politiskās pārliecības var polarizēt pat konstitucionālās tiesas ietvaros. Jāskatās, vai frakcijas spēs pārvarēt domstarpības, lai panāktu vienošanos.