Kretschmann Strasbūrā: Spēcīgi kopā Eiropas sirdī!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Premjerministrs Krečmans Strasbūrā veicina Vācijas un Francijas sadarbību un uzsver ģeopolitisko nozīmi un inovācijas.

Ministerpräsident Kretschmann wirbt in Straßburg für deutsch-französische Zusammenarbeit, betont geopolitische Bedeutung und Innovation.
Premjerministrs Krečmans Strasbūrā veicina Vācijas un Francijas sadarbību un uzsver ģeopolitisko nozīmi un inovācijas.

Kretschmann Strasbūrā: Spēcīgi kopā Eiropas sirdī!

Premjerministrs Vinfrīds Krečmans šobrīd rada sensāciju Strasbūrā. Savā trīs dienu ceļojumā viņš stingri iestājas par intensīvāku sadarbību starp Vāciju un Franciju. “Tikai kopā mēs spēsim izdzīvot globālajā konkurencē,” saka Krečmans. Viņš uzsver, cik svarīga šī sadarbība ir Eiropas liktenim.

Programmā ir arī Strasbūras Universitātes Eiropas Kvantu pētniecības centra apmeklējums. Kretschmann uzsver pētniecības un inovāciju lomu mūsdienu izaicinājumu pārvarēšanā. Savu 15 gadu laikā premjerministrs Šveici apmeklēja desmit un Franciju deviņas reizes, kas ilustrē šo kaimiņvalstu nozīmi Bādenei-Virtembergai.

Ekonomika un pārrobežu braucēji

Francija ir ne tikai galvenais Bādenes-Virtembergas partneris, bet arī svarīgs tirdzniecības partneris. 2024. gadā Francija no federālās zemes importēja preces gandrīz 18 miljardu eiro vērtībā. Robeža ar Franciju stiepjas aptuveni 180 kilometru garumā, padarot to par garāko Bādenē-Virtembergā. Apmēram 60 000 cilvēku katru dienu dodas no Vācijas valsts uz Šveici – tas liecina par abu valstu ciešo integrāciju.

Krečmans uzsver nepieciešamību efektīvi organizēt pārrobežu sadarbību. Sarunās viņa ceļojuma laikā ir jārunā ne tikai par ekonomiskajām tēmām, bet arī kultūras aspektiem. Hartmannswillerkopf memoriāla apmeklējums simbolizē Vācijas un Francijas attiecību vēsturisko dimensiju.

Vēsturiskās sakarības

Vācijas un Francijas attiecībām ir notikumiem bagāta vēsture, ko raksturo konflikti un samierināšanās. Pēc Otrā pasaules kara feodālā sāncensība, kas pazīstama arī kā “vācu un franču iedzimtais naids”, tika pārvarēta. Šobrīd abas valstis tiek uzskatītas par Eiropas integrācijas virzītājspēku, pat ja joprojām pastāv atšķirības ārpolitikā un drošības politikā. 1963. gada Elizejas līgums un 2019. gada Āhenes līgums ir pagrieziena punkti, kas institucionāli konsolidē sadarbību.

Kretschmann izmanto savu vizīti, lai turpinātu veicināt kultūras un rūpniecības sinerģiju. Viņš arī runā par tādām aktuālām tēmām kā aizsardzības industrija, aviācija un to saistība ar mākslīgo intelektu un kvantu pētniecību.

Jāskatās, vai šis būs Krečmaņa pēdējais brauciens valdības vadītāja amatā šādā formā. Viņš jau ir paziņojis, ka vairs nekandidēs 2026. gada martā paredzētajās štatu vēlēšanās. Tomēr viņa apņemšanās Francijas un Vācijas attiecībās un Eiropas sadarbībā ieies vēstures grāmatās.

Daudziem reģiona iedzīvotājiem Kretschmann ceļojuma notikumi ir ļoti svarīgi. “Šeit kaut kas notiek,” varētu teikt, jo Vācijas un Francijas ciešais tuvums atspoguļojas ne tikai ekonomikā, bet arī iedzīvotāju ikdienā. Savienojumi, kas jānostiprina, ir sarežģīti un sniedzas dziļi pagātnē.

Plašāku informāciju par Francijas un Vācijas attiecību vēsturisko attīstību, lūdzu, skatiet rakstā par Wikipedia.