Tramps pieprasa Grenlandei - Dānija palielina militāro klātbūtni Arktikas konfliktā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Konflikts par Grenlandi pieaug: Tramps uzstāj uz ASV prasībām, Dānija palielina savu militāro klātbūtni un NATO apspriež stratēģijas.

Der Konflikt um Grönland nimmt zu: Trump pocht auf US-Anforderungen, Dänemark verstärkt militärische Präsenz und NATO diskutiert Strategien.
Konflikts par Grenlandi pieaug: Tramps uzstāj uz ASV prasībām, Dānija palielina savu militāro klātbūtni un NATO apspriež stratēģijas.

Tramps pieprasa Grenlandei - Dānija palielina militāro klātbūtni Arktikas konfliktā!

Grenlande, pašpārvaldes sala Dānijas Karalistē, šobrīd ir starptautisko diskusiju uzmanības centrā. ASV prezidents Donalds Tramps ir vairākkārt izteicis savas pretenzijas pret salu un kritizējis Dāniju par tās neadekvātajiem pasākumiem, lai novērstu Krievijas draudus. Sarunā ar NATO partneriem Tramps uzsvēra, ka ASV “ir vajadzīga Grenlande”, lai aizsargātu savas militārās un stratēģiskās intereses. Taču Dānijas valdība premjerministres Metes Frederiksenas vadībā joprojām ir nelokāma un noraida ASV valdības pārņemšanas plānus.

Dānija ir lūgusi NATO atbalstu šajā saspringtajā situācijā. Lai stabilizētu drošības situāciju reģionā, Grenlandē tika pieprasīta pastāvīga militārā klātbūtne. Aizsardzības ministrs Troels Lunds Poulsens un ārlietu ministre Viviana Mocfelde nosūtīja šo priekšlikumu NATO vadītājam Markam Rutem. Frederiksens atsaucas uz veiksmīgo NATO Baltijas Sentry misijas koncepciju, kas tika ieviesta, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Tā plāno šo stratēģiju pārnest uz Arktiku, lai labāk aizsargātu Grenlandi.

Militārā situācija Grenlandē

ASV un Dānija vienmēr ir bijušas ciešas militārās partneres, īpaši kopš Grenlande kļuva par NATO teritoriju 1949. gadā. 1951. gada aizsardzības līgums ļauj Savienotajām Valstīm uz salas būvēt militārās bāzes, kas atkal ir kļuvusi arvien svarīgāka, īpaši sakarā ar neseno militārās aktivitātes pieaugumu. Sabiedroto spēku augstākais komandieris Eiropā, ASV ģenerālis, ir atbildīgs par militārajām darbībām reģionā. Tomēr pašlaik Grenlandē ir izvietoti mazāk nekā 200 ASV karavīru, kas ir daudz mazāks darbs salīdzinājumā ar vairāk nekā 30 000 Aukstā kara laikā.

Pagājušajā nedēļā Grenlandē izziņas tūrē devās grupa karavīru no dažādām Eiropas NATO valstīm, tostarp 15 Bundesvēra karavīri. Tas tika darīts, gatavojoties turpmākajām militārajām mācībām, kurās tiks pārbaudīti loģistikas apstākļi ekstremālos klimatiskajos apstākļos. Bundesvērs arī pastiprinājis militāro sadarbību ar Islandi, Kanādu un Lielbritāniju un piedalījies mācībās Ziemeļatlantijā, lai paaugstinātu operatīvo gatavību.

Starptautiskā reakcija un atbalsts

Vācijas valdība ir apliecinājusi savu pilnīgu solidaritāti ar Grenlandi un Dāniju un ir skaidri izteikusies pret Trampa pārņemšanas plāniem. Dānija aktīvi strādā, lai paplašinātu savu militāro klātbūtni salā, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un mobilizētu NATO partnerus. Vairāku Eiropas valstu kopīgā paziņojumā atkārtoti pausts atbalsts Dānijai un Grenlandei, savukārt Grenlandes iedzīvotāji un viņu valdība dedzīgi iebilst pret ASV pārņemšanu.

Uz šī fona drošības situācija Arktikā joprojām ir saspringta. Kā [Schwarzwälder Bote](https://www.schwarzwaelder-bote.de/content.kritik-um-arktisinsel-trump-pocht-auf-groenland-wer-die-arktis-bisher-schuetzt.858d95cf-819d-42e2-98297fb3-098 ziņo, Dānija ir lūgusi NATO palīdzību ar savu militāro klātbūtni reģionā, lai nodrošinātu un pielāgotu drošības arhitektūru jaunajai apdraudējuma situācijai. Šie notikumi ir ārkārtīgi svarīgi turpmākajai ģeopolitiskajai stabilitātei Arktikā.

Kā redzat, Arktikā patiešām kaut kas notiek. Nākamie mēneši, visticamāk, nesīs zināmu satraukumu, jo starptautiskie spēlētāji plāno savu kursu.