Raštatē pamests kāmis: policija meklē lieciniekus cietsirdīgai vardarbībai pret dzīvniekiem!

Raštatē pamests kāmis: policija meklē lieciniekus cietsirdīgai vardarbībai pret dzīvniekiem!

Raštatē šausminošos apstākļos autobusa pieturā tika pamests kāmis. Kā ziņo policija, kas ziņoja par notikušo meinka.de, dzīvnieks vismaz divas dienas bija bez barības un ūdens un acīmredzot ilgstoši cietis no nevērības. Mazais grauzējs bija pamests kopā ar būru.

Kāds vērīgs garāmgājējs pamanīja pamesto dzīvnieku un nekavējoties ziņoja policijai. Viņa nekavējoties nogādāja kāmi pie veterinārārsta, kur kļuva skaidrs dzīvnieka satraucošais veselības stāvoklis: kāmī bija daudz ērču un tārpu. Neskatoties uz viņu pūlēm, veterinārārstiem nācās eitanāzēt mazo draugu viņa sliktā stāvokļa dēļ.

Tiesiskā vide

Dzīvnieku pamešana Vācijā ir ne tikai morāli nosodāma, bet arī juridiski sodāma. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 26.panta 1.daļas e) apakšpunktu dzīvnieka pamešana vai pamešana ir klasificējama kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku; gan aktīva, gan pasīva pamešana ir aizliegta ar likumu, kā tas ir skaidri norādīts vietnē tierimrecht.org/de/recht/lexikon-tierschutzrecht/ausstellen-und-zurcklasse/. Šeit svarīgs ir nevis tas, vai ar dzīvnieku kaut kas patiešām notiek, bet gan risks tā labklājībai, atstājot to nedrošā vietā.

Šobrīd policija meklē aculieciniekus, kuri varētu sniegt attiecīgu informāciju par notikušo. Atkal atliek tikai cerēt, ka šādas nežēlīgas darbības nepaliks nesodītas. Kā liecina pašreizējais pētījums, Vācijā par dzīvnieku labturības noziegumiem reti tiek ierosināta kriminālvajāšana, un notiesājošie spriedumi bieži ir maigi, iznākums bieži aprobežojas ar naudas sodiem, kā arī ziņots [lto.de.

Šokējoša statistika

2020. gadā par dzīvnieku labturības pārkāpumiem tika notiesāti tikai 1027 cilvēki, un ievērojami 95 procenti no šiem spriedumiem bija par naudas sodiem. Diemžēl lielākā daļa lietu tiek izbeigtas un cietumsods tiek piespriests reti. Pētījums ir parādījis, ka bieži vien trūkst saziņas starp prokuroriem un veterinārajām iestādēm, kas nozīmē, ka par cietsirdīgām darbībām pret dzīvniekiem bieži netiek ziņots.

Šis apkaunojošais fakts ir satraucošs, jo īpaši ņemot vērā šokējošos ziņojumus par sliktu izturēšanos lopkopībā. Kā tad ar dzīvnieku aizsardzības likumu konsekventu piemērošanu? Daudzi jau aicina veikt visaptverošu reformu, lai padarītu noteikumus efektīvākus un taisnīgākus.

Incidents Raštatē kārtējo reizi liek saprast, ka dzīvnieku labturības nodrošināšanai ar tiesisko regulējumu vien nepietiek. Tas prasa arī sabiedrības apņemšanos un modrību, lai savlaicīgi atklātu dzīvnieku labturības noziegumus un ziņotu par tiem.