Satraucošs PFAS piesārņojums: toksiskas ķīmiskas vielas apdraud mūsu ūdeni!

Satraucošs PFAS piesārņojums: toksiskas ķīmiskas vielas apdraud mūsu ūdeni!

Kas pēdējā laikā ir uzlabojis Vācijas ūdens kvalitāti? Tēma, par kuru daudzi cilvēki domā, ir per- un polifluorētas alkilvielas, kas labāk pazīstamas kā PFAS. Šīs "mūžīgi ķimikālijas", kuras ir grūti noārdāmas, rada nopietnas veselības problēmas, piemēram Schwäbische.de. Ir aizdomas, ka tie ir kancerogēni un var izraisīt arī nervu sistēmas traucējumus un sirds un asinsvadu slimības.

Jaunākajos pētījumos PFAS pēdas tika atrastas govs pienā Appenzell Innerrhoden, Šveicē. Cēlonis meklējams piesārņotajās notekūdeņu dūņās, kas tur tika izmantotas kā mēslojums līdz 2006. gadam. Bažas ir arī par dzeramā ūdens kvalitāti Vācijā, piemēram, Memmingenas lidostā, kur piesārņojums tika konstatēts pirms desmit gadiem. Dzeramā ūdens padeves maiņa Ungerhauzenes kopienā izmaksāja vairāk nekā 800 000 eiro.

ES un PFAS problēma

Taču izaicinājumi ir jūtami ne tikai lokāli. Eiropas Savienība jau aicināja 2019. gadā izstrādāt rīcības plānu, lai ierobežotu nebūtiskus PFAS lietojumus. Pieaug spiediens uz Komisiju ne tikai pārskatīt PFAS saturošu pesticīdu un F-gāzu izmantošanu, bet arī noteikt stingrākus kvalitātes standartus dzeramajam ūdenim. To pierāda pašreizējais ziņojums Europaparlament.eu, kurā aplūkota PFAS un to sadalīšanās produktu, piemēram, trifluoretiķskābes (TFA) problēma. Augstas TFA koncentrācijas padara izņemšanu no dzeramā ūdens gandrīz neiespējamu vai pārmērīgi dārgu.

Minētās veselības problēmas nevajadzētu novērtēt par zemu. PFAS toksikoloģiskie profili liecina, ka šīs ķīmiskās vielas uzkrājas organismā un uzsūcas ar pārtiku vai ūdeni. Kā Federālā vides aģentūra ir dokumentējusi detalizētos cilvēku biomonitoringa pētījumos, pētījumi ir parādījuši paaugstinātu infekciju, holesterīna līmeņa izmaiņas un dzimšanas svara novirzes. Pārējos PFAS draudus nevajadzētu atstāt nejaušības ziņā.

Uzraudzības pasākumi

Lai sekotu līdzi iedarbībai, Vācijā tiek veikta regulāra cilvēka biomonitorings. Īpaši satraucoši ir tas, ka saskaņā ar 2024. gada GerES VI pētījumu jau ir identificēts ievērojams skaits pieaugušo ar PFAS piesārņojumu. Šeit 21,1% dalībnieku pārsniedza HBM I vērtību PFOA, kas ir viena no visizplatītākajām PFAS, un 7,3% PFOS. Ilgmūžība un grūtības aizsargāties pret šīm ķīmiskajām vielām prasa vēl lielāku rīcību.

Rezumējot, var teikt, ka PFAS problēmai ir jāpievērš vislielākā uzmanība ne tikai reģionālā, bet arī Eiropas līmenī. Informācijas apmaiņa un pasākumi šo toksisko savienojumu samazināšanai ir būtiska, lai aizsargātu vidi un iedzīvotāju veselību. Šeit izšķiroša loma varētu būt skaidru robežvērtību izstrādei, piemēram, tām, kas paredzētas ar 2026. gada grozījumiem ES Dzeramā ūdens direktīvā.