Satraucoša koku apskate Švecingenē: klimata pārmaiņas ietekmē!

Satraucoša koku apskate Švecingenē: klimata pārmaiņas ietekmē!

Arī Švecingenā klimata pārmaiņas neņem pārtraukumu. Arvien biežākie karstuma un sausuma periodi rada ievērojamu slodzi aptuveni 6000 koku pils dārzos. Pēc arboristes Hannas Nimmenihas teiktā, katrs otrais koks šajā vēsturiskajā teritorijā ir novājināts vai jau bojāts. "Pēdējos gados esam novērojuši straujāku koku zudumu. Tas nesagādā lielu prieku," skaidro Nimmenihs. Regulāras koku pārbaudes ir kļuvušas svarīgākas. Tagad tās notiek ik pēc deviņiem mēnešiem, kas iepriekš bija tikai reizi gadā, lai koku populācija turpmāk neciestu. Koku inspektori pils dārzos dežurē katru dienu, lai konstatētu novirzes un nepieciešamības gadījumā veiktu detalizētāku ekspertīzi, izmantojot speciālu aprīkojumu, piemēram, skaņas mērierīces.

Situācija ir satraucoša. "Daudziem kokiem līdzsvars starp augiem un kaitīgajām sēnēm ir mainījies sausuma dēļ," saka Nimmenihs. Zirgkastaņu sēnīšu invāzija tagad noved pie tūlītējas ciršanas, jo koksnes invāzija kļūst pamanāma īsā laikā. Un pat veseli koki vairs nav droši: zaru lūzumi, kas pazīstami kā “zaļo zaru lūzumi”, var negaidīti notikt pat veselos kokos. "Tā iemesls joprojām nav skaidrs. Dažreiz nokaltušie koki joprojām ir droši pat ar redzamiem bojājumiem," turpina Nimmenihs.

Sēnīšu loma klimata pārmaiņās

Problēma neaprobežojas tikai ar kokiem, jo ​​koku nāve ietekmē arī sēnīšu populācijas. Saskaņā ar ziņojumu vietnē tagesschau.de, sausums un globālā sasilšana ietekmē dažāda veida sēnītes. Daži var izzust dabā, bet citi, piemēram, toksiski varianti, izplatās. Sēņu sezona mainās klimata pārmaiņu dēļ, un sēnes dzīvo ciešā simbiozē ar kokiem, kas tieši ietekmē to veselību. Novērojumi no dažādiem reģioniem liecina, ka īpaši smagi tiek skartas egles un koku bojāeja ir skaidri manāma arī Vācijā.

Tikpat ievērojams ir tas, kā sēnes darbojas kā oglekļa krājumi. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka sakņu sēnes uzglabā vairāk nekā 35% no transporta radītā gada CO2 emisijām. "Sēņu potenciāls ietekmēt klimatu bieži tiek novērtēts par zemu," tā turpina. Ir arī dažas sēnīšu sugas, kas specializējas atmirušajā koksnē, piemēram, milzu porlings, kas gūst labumu no mainītajiem apstākļiem.

Risinājums: koku sugu dažādošana

Viens no iespējamiem veidiem, kā stiprināt koku noturību, ir dažādot koku populāciju. "Stādot dažādas koku sugas, mēs radām labāku pamatu veselīgai ekosistēmai," iesaka Nimmenihs. Šī daudzveidība var palīdzēt kokiem kļūt izturīgākiem pret karstumu un slimībām. Nedrīkst aizmirst arī mikorizas sēņu ietekmi uz koku vitalitāti. Pētījumi liecina, ka, piemēram, Duglasa egles aug ātrāk, ja tās ir saistītas ar vairākiem sēnīšu partneriem – tas ir labs piemērs tam, cik svarīga koku veselībai ir pazemes apmaiņa starp kokiem un augsnes sēnēm.

Kopumā ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas ne tikai palielina koku nāves simptomus, bet arī nopietni pārbauda koku un sēņu mijiedarbību. Jāskatās, kādi būs nākotnes izaicinājumi: dabai bieži ir savas stratēģijas, kā tikt galā ar stresu. Būs aizraujoši redzēt, kādu ietekmi šie notikumi atstās uz mūsu mežiem un saistītajām ekosistēmām.