Strīdīgs temats par elektrības nodokli: Koalīcija zem spiediena pirms izšķirošās tikšanās!

Strīdīgs temats par elektrības nodokli: Koalīcija zem spiediena pirms izšķirošās tikšanās!

2025. gada 2. jūlijā Berlīnē tiksies Savienības un SPD koalīcijas komiteja, un viena no karstākajām tēmām ir elektroenerģijas nodokļa samazināšana. Diskusijas centrā ir federālais kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) un vicekanclers Larss Klingbeils (SPD). Merzs ir apņēmīgs un uzsver, ka viņu interesē ne tikai krīzes vadība, bet arī ilgtspējīgi risinājumi iedzīvotājiem. Tomēr Klingbeils piedalās sanāksmē vājinātā stāvoklī pēc SPD priekšsēdētāja ievēlēšanas, kas radīja papildu spriedzi koalīcijā. Jaunums ir arī Bērbels Bass, kurš tagad piedalās koalīcijas komitejā kā SPD līdzpartiju līderis un varētu ienest sapulcē svaiga gaisa elpu.

Koalīcijas galvenās bažas ir plānotā elektroenerģijas nodokļu samazināšana, īpaši patērētājiem. Ministru kabinets plāno no 2026.gada 1.janvāra ieviest energoresursu cenu atvieglojumus, kas ietver tīkla maksas samazinājumu un gāzes uzglabāšanas nodevas atcelšanu. Elektroenerģijas nodokļa samazinājumam rūpniecībai, kā arī lauksaimniecībai un mežsaimniecībai jābūt “pastāvīgai”, taču valsts mēroga samazinājums visiem patērētājiem šobrīd tiek vērtēts kā finansiāli sarežģīts. Kritika par šo regulu nāk gan no uzņēmēju asociācijām, gan no pašas Savienības rindām. Merz aicina ieviest lielāku skaidrību un ir atvērts iespējamai paplašināšanai, ja izdosies nodrošināt atbilstošu pretfinansējumu.

Izaicinājumi un prasības

Prasības, kas izriet no diskusijas, ir sarežģītas. Saskaņā ar aplēsēm, elektroenerģijas nodokļu samazināšana visiem patērētājiem izmaksātu 5,4 miljardus eiro, kas nozīmē, ka koalīcijai būtu jāatliek citi projekti, lai finansētu šo summu. Ekonomika cenšas panākt skaidras perspektīvas un atvieglojumus enerģijas un darbaspēka izmaksām, savukārt diskusija par iedzīvotāju naudu joprojām ir ne mazāk karsta. Merz un Klingbeil saskata 1,5 miljardu eiro ietaupījumu potenciālu nākamajā gadā, bet vēlāk pat 4,5 miljardus eiro. Iedzīvotāju nauda, ​​kas līdz šim izmaksājusi aptuveni 3,9 miljardus eiro, tiek kritizēta, un Savienība virza reformas.

Bez pilsoņu naudas Mercs un Klingbeils strīdas arī par māmiņas pensijas ieviešanu, kurai jāstājas spēkā 2028.gadā.Šeit CSU šefs Markuss Sēders mudina uz agrāku ieviešanu, savukārt Nodokļu maksātāju asociācija prasību uzskata par bezatbildīgu. Savukārt mātes pensiju Apvienotā asociācija uzskata par nepieciešamu, jo gados vecāku sieviešu vidū ir augsts nabadzības līmenis.

Apskatiet starptautiskās elektroenerģijas cenas

Enerģijas cenu kāpums Vācijā ir karsts kartupelis starptautiskajā salīdzinājumā. Skaļi stromvkation.de Rūpniecības uzņēmumi Vācijā 2023. gadā maksāja aptuveni 20,3 centus par kilovatstundu, savukārt salīdzināmās cenas tādās valstīs kā ASV vai Ķīna bija no 8,4 līdz 11,3 centiem. Neskatoties uz nelielo samazinājumu 2024. gadā, Vācijas cenas joprojām ir augstākas par konkurentu līmeni. Tas skaidri parāda, ka Vācijas rūpnieciskā vieta saskaras ar izaicinājumu, kas ir pamanāms arī patērētājiem.

Lai risinātu problēmu, dažādi politiskie dalībnieki īsteno dažādas stratēģijas: CDU/CSU iestājas par mērenu elektroenerģijas nodokļu samazināšanu, lai atvieglotu slogu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Turpretim VPD virza uz alternatīviem risinājumiem, piemēram, "klimata naudu", lai galvenokārt atbalstītu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Tikmēr AfD aicina arī krasi samazināt vai pat pilnībā atcelt elektroenerģijas nodokļus.

Izaicinājumi, kas izriet no diskusijām koalīcijas komitejā, ir sarežģīti un tālejoši. Iedzīvotāji var būt ziņkārīgi, lai uzzinātu, kādus risinājumus Merz un Klingbeil galu galā piedāvās, lai neitralizētu augsto enerģijas cenu slogu un tajā pašā laikā noteiktu kursu stabilai un godīgai ekonomikas struktūrai. Laiks rādīs, vai politiskos solījumus izdosies īstenot un kā koalīcija sadarbosies sabiedrības spiediena apstākļos.