Plūdu draudi Nekaras apgabalā: Rotveila un apkārtne ir brīdināti!

Plūdu draudi Nekaras apgabalā: Rotveila un apkārtne ir brīdināti!

Pēdējās dienās sliktie laikapstākļi Vācijā likuši zvanīt trauksmes zvanus. Spēcīgs lietus rada satraucošu ūdens līmeni iekšējos ūdeņos un piekrastes tuvumā. Plūdu kontroles centri ir informējuši iedzīvotājus par draudošajām briesmām, un ūdenstilpju tuvumā esošajiem iedzīvotājiem jābūt īpaši modriem. Oficiāls ziņojums no News.de no 2025.gada 26.oktobra plkst.9:00 informēja, ka Nekaras augšdaļas sateces baseinā līdz Horbai gaidāmi plūdi.

Īpaši skarti ir Rotveilas, Švarcvaldes-Bāras un Zollernalbas rajoni. Tuvojoties gada nogalei, laikapstākļu situācija kļuvusi bargāka un nokrišņu daudzums palielinās. Tas rada straujas ūdens līmeņa paaugstināšanās risku, kas var izraisīt nopietnus plūdus. Ikvienam, kas dzīvo pie strautiem un upēm, ļoti nopietni jāuztver oficiālie plūdu brīdinājumi un regulāri jāinformē par laikapstākļiem un plūdu attīstību.

Pašreizējie brīdinājumi un to nozīme

Kā daļu no laika prognozēm, Smago laikapstākļu centrs izdoti visaptveroši brīdinājumi. Detalizētās prognozes liecina, kuras teritorijas varētu skart ilgstošs un stiprs lietus. Brīdinājumi ir sadalīti divās kategorijās: iepriekšējie brīdinājumi un akūtie brīdinājumi. Pēdējie informē iedzīvotājus par paredzamo lietus daudzumu un intensitāti vienu līdz divpadsmit stundas pirms gaidāmā notikuma.

Pašreizējie brīdinājumi ir svarīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī visdažādākajām nozarēm, piemēram, celtniecībai, lauksaimniecībai un transportam. Meteorologi bargo laikapstākļu centrā nepārtraukti koriģē brīdinājumus, lai savlaicīgi informētu iedzīvotājus.

Plūdi: globāla parādība

Skatoties pāri robežām, redzams, ka plūdi ir visizplatītākā dabas katastrofa visā pasaulē. Saskaņā ar datiem no Statistika Kopš 2000. gada plūdi ir izraisījuši gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām. Īpaši satraucoši ir tas, ka aptuveni 17 procenti no visām Vācijas adresēm atrodas riska zonās, kas nozīmē, ka turpmākajos gados vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju ir pakļauti plūdu riskam.

Klimata pārmaiņām šeit ir izšķiroša nozīme. Siltāka atmosfēra var uzkrāt vairāk ūdens, izraisot biežākus stiprus lietus notikumus. Turklāt daudzu upju dabiskā plūsmas dinamika ir ierobežota ar attīstību un iztaisnošanu, kas palielina plūdu risku.

Dabisko palieņu iznīcināšana un augsnes noblīvēšana ir izraisījusi to, ka ūdens daudzumu vairs nevar efektīvi noturēt, tādējādi palielinot plūdu risku.

Nesenie plūdi, jo īpaši katastrofa 2021. gada jūlijā, ir parādījuši, cik mūsu infrastruktūra ir neaizsargāta pret ekstremāliem laikapstākļiem. Veiktie pasākumi, piemēram, 30 miljardu eiro vērtais rekonstrukcijas fonds, var sniegt atbalstu, taču rekonstrukcija norit lēnāk nekā vēlams un bieži vien nav skaidru vadlīniju, kā izvairīties no riskantas būvniecības. Šeit ir nepieciešama reforma, lai samazinātu turpmākos zaudējumus.