Bezpajumtnieku skaits Vācijā strauji pieaug - skar arī Frīdbergu!

Bezpajumtnieku skaits Vācijā strauji pieaug - skar arī Frīdbergu!

Bezpajumtniecība ir problēma, kas arvien vairāk izplūst no ēnas un skar mūs visus – ja nepieciešams, tepat Ķelnē. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem bezpajumtnieku skaits Vācijā ir pieaudzis līdz vairāk nekā vienam miljonam, kas ir vairāk nekā par 11 procentiem vairāk nekā 2023. gadā. Šos satraucošos skaitļus publicēja Federālā bezpajumtnieku palīdzības darba grupa (BAG W), un tie liecina, ka situācija ir steidzamāka nekā jebkad agrāk. Ceturtā daļa bezpajumtnieku ir bērni, un tādās pilsētās kā Augsburga naktsmītnes regulāri ir pārpildītas, kas liek domāt.

Frīdbergas pilsēta jau ir rīkojusies un nodrošinājusi vairākus dzīvokļus ģimenēm, kuras citādi dzīvotu uz ielas. Tāpat notiek diskusijas par jaunu naktsmītņu celtniecību Frīdbergā, lai risinātu satraucošo situāciju. Ar līdzīgiem izaicinājumiem mēs saskaramies arī Ķelnē. Mājokļu izmaksas pilsētās nepārtraukti pieaug, arvien vairāk cilvēku nostādot nedrošā bezpajumtnieku situācijā.

Valsts zem spiediena

Saskaņā ar BAG W datiem 2024. gadā Vācijā bija vismaz 1 029 000 cilvēku bez pajumtes. Vairāk nekā puse no viņiem cieš no finansiālu ierobežojumu sekām, īpaši īres parādu dēļ. Mājsaimniecībām mājokļa izmaksu īpatsvars šobrīd pārsniedz ceturto daļu no ienākumiem, bet nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām – pat gandrīz pusi. Šie skaitļi ir ne tikai satraucoši, bet arī parāda, ka īres cenas mūsu pilsētās vairs nav ilgtspējīgas.

Aplūkojot datus 2024. gada sākumā, atklājas, ka aptuveni 532 000 cilvēku Vācijā tiek uzskatīti par bezpajumtniekiem, un aptuveni 47 300 no viņiem faktiski dzīvo uz ielas. Tas liecina, ka ne visi bezpajumtnieki ir bezpajumtnieki; daudzi dzīvo kolektīvās izmitināšanas vietās vai pie radiniekiem un tāpēc bieži vien ir sabiedrībai neredzami; mēs šeit runājam par "slēpto bezpajumtniecību".

Cilvēka liktenis

Šīs attīstības sociālās sekas ir nopietnas. Gandrīz divas trešdaļas bezpajumtnieku ziņo par vardarbības pieredzi, un daudzi arī cīnās ar veselības problēmām, piemēram, atkarībām. Noraidījums un stigmatizācija, kas bieži vien ir saistīta ar bezpajumtniecību, izceļ problēmas, ar kurām saskaras ne tikai skartie, bet arī sabiedrība. Ja ņem vērā, ka 65 procenti bezpajumtnieku dzīvo bez pastāvīgas dzīvesvietas ilgāk par gadu, kļūst skaidrs, ka krīzes pārvarēšanai ir milzīga nepieciešamība.

Dažādas iniciatīvas un asociācijas, tostarp Stambulas konvencijas alianse, aicina vairāk atbalstīt vardarbības skartās sievietes bez pajumtes. Viņi aicina federālās valstis lēmumu pieņemšanā vairāk ņemt vērā šo neaizsargāto grupu īpašās vajadzības. Jo no sabiedrības viedokļa beidzot kaut kas ir jādara. Ceļš uz bezpajumtniecību bieži ir akmeņains un var skart daudzus cilvēkus – esmu pārliecināts, ka Ķelnes pilsētā par to mēs visi varam vienoties.

Paliek cerība, ka vairāk iniciatīvu un pilsētas, iedzīvotāju un sociālo asociāciju kopīga apņemšanās ļaus mums kopīgi strādāt pie risinājuma, kas ne tikai novērš simptomus, bet arī risina problēmu tās saknē. Tas ir vienīgais veids, kā efektīvi cīnīties pret vienu no aktuālākajām sociālajām sūdzībām Vācijā, kas ir acīmredzama arī šeit Ķelnē.

Bezpajumtnieku skaitļi nav tikai statistika; tie ir dziļas sociālās netaisnības izpausme, kas ir jācīnās. Lai mēs apkopotu nepieciešamo enerģiju, lai kopīgi risinātu šo izaicinājumu.

Augsburger Allgemeine ziņo, ka situācija Frīdbergā tiek pievērsta īpaša uzmanība pašreizējā diskusijā par bezpajumtniecības tēmu. BAG W sniedz informāciju par satraucošajiem skaitļiem un tendencēm Vācijā. Lai iegūtu papildu statistiku un būtisku informāciju par bezpajumtniecību Vācijā, lūdzu, apmeklējiet vietni Statistika labs sākumpunkts.