Zādzība miegā: Nezināms vīrietis Altetingā izlaupa privāto dārzu

Zādzība miegā: Nezināms vīrietis Altetingā izlaupa privāto dārzu

Pēc nekaunīgas zādzības 9. augusta naktī Altetingas policija lūdza sabiedrības palīdzību. Privāto dārzu Schlotthamer ielā kāds 28 gadus vecs iedzīvotājs iztīrīja no pulksten 3:00 līdz 3:30. Nezināmais vainīgais nozaga lielu skaitu priekšmetu. To skaitā ir dažādas sadzīves preces, apģērbs, sieviešu velosipēds un pat trīs lampas, ar kurām pēc saulrieta varēja nodrošināt ēnu zem klajas debess. Šis incidents ir izraisījis iedzīvotāju bažas, jo līdz šim nav atrasti pierādījumi par vainīgo, tāpēc policija lūdz atsaukties lieciniekus. Ikviens, kurš kaut ko ir redzējis, var sazināties ar Altetingas policijas iecirkni pa tālruni 08671/96440.

Pasākums rada dažus jautājumus par drošību dzīvojamos rajonos. Nakts tumsa un liecinieku trūkums šobrīd ļauj vainīgajam viegli palikt neatklātam. Tas varētu liecināt arī par lielāku drošības problēmu šajā teritorijā, kas būtu jārisina ne tikai policijai, bet arī sabiedrībai.

Drošības situācija dzīves vidē

Runājot par vietējo drošību, priekšplānā ir ne tikai ielaušanās. Savu lomu spēlē arī psiholoģiskie aspekti, īpaši, ja runa ir par traumām, ko šādi incidenti var izraisīt. Strukturālās disociācijas teorija, ko 2006. gadā izstrādāja Onno van der Harts, Elerts Nijenhuiss un Keitija Stīla, parāda, kā traumatiska pieredze, īpaši atkārtotu draudu rezultātā, var ietekmēt cilvēku uzvedību un jūtas. Ja kaimiņi vairs nejūtas droši, tas var palielināt psiholoģisko spiedienu un nopietni ietekmēt viņu ikdienu. Baiļu klātbūtne var izraisīt distancēšanos no ierastās rutīnas.

Šādu uzbrukumu upuri var piedzīvot dažādas reakcijas, sākot no emocionālas nestabilitātes līdz pašcieņas zudumam. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad šāda pieredze notiek biežāk, jo teorija apraksta, ka notiek personības sadrumstalotība. Cilvēki var pārslēgties starp dažādiem emocionāliem stāvokļiem vai pat viņiem ir grūtības atcerēties ikdienas notikumus.

Darbība pret drošības riskiem

Tajā pašā laikā būtu lietderīgi veikt preventīvus pasākumus. Tas varētu izpausties kā apkārtnes pulksteņi vai drošības apgaismojuma un kameru uzstādīšana problemātiskajās vietās. Informatīvu pasākumu piedāvāšana par drošības uzvedību varētu arī veicināt iedzīvotāju izpratni.

Pašreizējā situācija varētu kalpot kā trauksmes zvans, lai paaugstinātu izpratni par drošību koplietošanas dzīvojamās telpās. Svarīgi, lai apkārtne turas kopā un viens par otru iestājas – tikai tā katrs jūtas vairāk saistīts ar vietu, kur dzīvo. Policija noteikti arī turpmāk izmantos visus pieejamos resursus, lai atrastu vainīgo un novērstu turpmākus incidentus.

Preventīvajam darbam zādzību jomā ir liela nozīme katrā kopienā. Atliek cerēt, ka iedzīvotāji ne tikai aktīvi iesaistīsies informācijas sniegšanā, bet arī būs gatavi izglītoties drošības aspektos. Galu galā neliela papildu piesardzība nekad nenāk par ļaunu.