Sabiedrība pārejas posmā: diecēzes padome aicina uz zemes transformāciju

Sabiedrība pārejas posmā: diecēzes padome aicina uz zemes transformāciju

Otrajā rudens pilnsapulces dienā Ķelnē tikās diecēzes padome, lai apspriestu steidzami nepieciešamo sociālo pārveidi. Šo strīdu iemesls ir Franciska Asīzes Saules dziedājuma 800. gadadiena, kas joprojām ir ļoti aktuāls. Diecēzes padomes priekšsēdētāja Hildegarde Šica (Hildegard Schütz) uzsvēra, ka zeme nav jāuztver kā manta, bet gan kā māsa, un uzsvēra, ka radīšana ir mūsu kopīgās mājas. Šajā kontekstā viņa atsaucās uz filozofiski un garīgi dziļu iekšējās transformācijas pieeju kā būtisku ārējām pārmaiņām.

Atslēgvārdu maiņa: Prof. Dr. Martins Šneiders, morāles teologs un sociālās ētikas speciālists, teica iespaidīgu pamatrunu par nepieciešamību strādāt pie sociālās struktūras. Viņš uzsvēra enciklikas “Laudato Si” nozīmi, kas ir pagrieziena punkts diskusijā par ekoloģisko un sociālo apziņu. Šneiders asi kritizēja to, ka daudzi svarīgi lēmumi joprojām tiek atlikti. “Bizness kā ierasts” vairs nav ilgtspējīgs, jo īpaši ņemot vērā tuvojošos mūsu ekosistēmu lūzuma punktus. Viņš atgādināja, ka cilvēkiem ir tiesības pieprasīt tīru ūdeni – tas ir mērķis, kas prasa ne tikai ārēju, bet arī iekšēju transformāciju.

Ceļš uz nākotni, kurā ir vērts dzīvot

Šneiders citēja ievērojamo vides aktīvisti Džoannu Meisiju, kura saskata izaicinājumu ganīt mirstošu kultūru un izveidot jaunu, dzīvību uzturošu kopienu. Investori, piemēram, “pietiekamības politika”, tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai ilgtspējīgi mainītu dzīvesveidu un uzskatītu ekosistēmas par kopienas īpašumu. Delegāti dažādās darba grupās pārrunāja, kā šādas izmaiņas var padarīt pieņemamas vairākumam gan personīgajā vidē, gan sociālajā līmenī.

Šīs diskusijas nebūt nav jaunas. Enciklika Laudato Si, ko 2015. gada 24. maijā publicēja pāvests Francisks, ir izvirzījusi klimata pārmaiņas uzmanības centrā un atcēlusi noliedzējus baznīcā un ārpus tās. Klimata pētnieks Ottmars Edenhofers, kuram bija galvenā loma enciklikas tapšanā, akcentēja nepieciešamību pēc holistiska skatījuma uz dabu, vidi un atmosfēru kā cilvēces kopējo īpašumu. Ar jauno pāvestu Leonu XIV viņš cer uz šīs tradīcijas turpinājumu, kas uzsver Baznīcas saliedētību un vienotību un mudina uz godīgu globālo resursu izmantošanu.

Steidzamība pēc jaunas ētikas

Kā jau vairākkārt minēts Vācijas Bīskapu konferences dokumentos, galvenā tēma ir atbildība par radīšanu kā baznīcas misiju. Izdevums “Par daudzveidības vērtību – bioloģiskā daudzveidība kā atbildības par radīšanu tests” ir piemērs baznīcas visaptverošajiem centieniem veidot izpratni par šiem jautājumiem. Pēdējos gados atkal un atkal kļūst skaidrs, ka ilgtspējīgai attīstībai svarīgas ir ne tikai iedibinātās klasiskās kristīgās vērtības, bet arī zinātniskā perspektīva.

Neatkarīgi no tā, vai runa ir par klimata aizsardzību, enerģētikas pāreju vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: debates ir dažādas, un tām ir nepieciešams starpdisciplinārs dialogs starp ticību un zinātni. Kā uzsver Edenhofers, intensīvāks sociālo encikliku apspriešanas process ir ļoti svarīgs, lai uzlabotu morālo un zinātnisko spriedumu un visbeidzot īstenotu efektīvus pasākumus. Ņemot vērā kritisko situāciju, tagad ir vajadzīgi kopīgi centieni.

Šajā ziņā ir svarīgi ņemt vērā pagātnes mācības un padarīt secinājumus auglīgus turpmākai attīstībai. Diskusija ap "Saules dziesmu" un ar to saistītās Asīzes Franciska godīgās domas šajā kontekstā ir aktuālākas un aicina ikvienu palīdzēt veidot nākotni, kurā ir vērts dzīvot.

Uzziniet vairāk par izaicinošajām tēmām, kas saistītas ar klimatu un sociālo ētiku: bistum-augsburg.de, vaticannews.va, dbk.de.