Baireitas pilsēta brīdina: esiet piesardzīgs ar nepatiesu informāciju par atkritumu izvešanu!

Baireitas pilsēta brīdina: esiet piesardzīgs ar nepatiesu informāciju par atkritumu izvešanu!

Baireitas pilsēta pašlaik ir uzmanības centrā, kad runa ir par dezinformācijas izplatīšanu par atkritumu apglabāšanu. Iedzīvotāji tiek aicināti nepaļauties uz informāciju, ko meklētājprogrammās rada mākslīgais intelekts (AI). Kā uzsver pilsētas vadība, tajos bieži tiek sniegti nepareizi vai maldinoši dati par jautājumiem, kas saistīti ar utilizāciju. Regulāri parādās apšaubāma informācija, kas var izraisīt pārpratumus, un pilsēta aicina iedzīvotājus paļauties tikai uz oficiāliem avotiem. Uzticamu informāciju var atrast pilsētas ēkas mājaslapā un dažādās atkritumu lietotnēs, no kurām dažas nodrošina arī pilsēta. Par to ziņo kurjers.

Bet no kurienes rodas bažas par viltus ziņām? Arvien vairāk kļūst skaidrs, ka mākslīgais intelekts spēlē bīstamu lomu ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī politiskās un sociālās informācijas izplatīšanā. Profesors Stefans Feuerriegels, kurš vada Mākslīgā intelekta (AI) menedžmenta institūtu LMU, norāda uz AI radītās dezinformācijas milzīgo sprādzienbīstamo spēku. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, var izveidot pārliecinošus tekstus, attēlus un pat balsis, kuras bieži vien ir grūti atpazīt kā viltotas. Piemērs, kas joprojām paliek daudzu prātos, ir vīrusu AI radītais pāvesta Franciska tēls, kas maldināja cilvēkus visā pasaulē. Svarīgas ir detaļas: neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, mākslīgajam intelektam joprojām ir grūtības ar noteiktiem aspektiem, piemēram, roku attēlojumu vai sarežģītu fonu. Taču šos trūkumus var kompensēt, personalizējot saturu un mērķējot uz mērķa grupām Ludviga Maksimiliāna universitāte paskaidroja.

Dezinformācijas briesmas

Viltus ziņas un dezinformācija atrod auglīgu augsni sociālajos tīklos, kas veicina šādas nepatiesas informācijas izplatību. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras datiem, pētījumi liecina, ka mazāk nekā 1% no internetā patērētā satura var tikt klasificēti kā viltus ziņas. Taču satraucoši ir tas, ka šāds saturs dažās sociālajās grupās bieži tiek patērēts īpaši intensīvi. Zems uzticības līmenis politiskajām un mediju institūcijām palielina uzņēmību pret šādiem ziņojumiem. Tas redzams arī notikumos ap Donalda Trampa ievēlēšanu vai Brexit referendumu, kur apzināti tika izplatīta nepatiesa informācija. Interesanti, ka arī empīriskie pētījumi par viltus ziņām un dezinformāciju pēdējos gados ir dramatiski pieaudzis – ne tikai kā reakcija uz mainīgajiem politiskajiem apstākļiem un sociālo mediju izmantošanu. Ziņojumi par to Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.

Pēdējās diskusijās atkal un atkal tiek aktualizēts jautājums par mediju lietotprasmes nozīmi. Eksperti ir vienisprātis: mediju lietotprasme ir viltus ziņu apkarošanas atslēga. Lietotājiem jāiemācās kritiski apšaubīt informāciju un salīdzināt dažādus avotus, lai novērstu dezinformācijas plūdus. Politiskajiem dalībniekiem ir arī jāveic efektīvi pasākumi un jāatbalsta tādas iniciatīvas kā “ES pret Disinfo”. Šie cīnītāji pret dezinformāciju cenšas noteikt vienotus standartus viltus ziņu apkarošanā.

Laikā, kad informācijas ainava kļūst arvien sarežģītāka, ir ļoti svarīgi, lai gan lietotāji, gan platformas operatori rīkotos aktīvi. Būtiska ir lielāka informētība, caurspīdīga faktu pārbaude un satura kritiska pārbaude. Tas ir vienīgais veids, kā katrs indivīds var parūpēties par sevi un atšķirt patiesību no meliem – izaicinājumu, kas skar mūs visus un kura pārvarēšana kļūst arvien svarīgāka mūsu digitalizētajā pasaulē.