Biogāzes stacijas krīzes situācijā: operatori pieprasa skaidrus politiskos ceļus

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Biogāzes stacijas Dingolfingas-Landau rajonā saskaras ar izaicinājumiem. Eksperti apspriež jaunos noteikumus un politiskās prasības.

Biogasanlagen im Landkreis Dingolfing-Landau stehen vor Herausforderungen. Experten diskutieren neue Regelungen und politische Forderungen.
Biogāzes stacijas Dingolfingas-Landau rajonā saskaras ar izaicinājumiem. Eksperti apspriež jaunos noteikumus un politiskās prasības.

Biogāzes stacijas krīzes situācijā: operatori pieprasa skaidrus politiskos ceļus

Biogāzes staciju operatori šobrīd atrodas kritiskā pagrieziena punktā. Informatīvajā pasākumā, ko nesen Rotersdorfā rīkoja Biogāzes darba grupa un ko organizēja Bavārijas lauksaimnieku asociācija un izglītības organizācija, daudzi operatori pauda bažas par savu rūpnīcu neskaidro nākotni. Saskaņā ar atjaunojamās enerģijas inženiera Martina Šiferera no GS Energiekonzepte teikto, daudzi cilvēki pietrūkst skaidru norādījumu par rentabilitāti, jo īpaši politisko vadlīniju trūkuma dēļ. Operatori steidzami aicina veikt pasākumus ES līmenī, lai radītu nepieciešamos pamatnosacījumus. Daži operatori pat baidās, ka viņu sistēmas varētu kļūt nerentablas mainīto apstākļu dēļ, ziņo PNP.

Februārī Bundestāgā tika pieņemta jaunā biomasas pakete, kas tiek uzskatīta par nozares cerību staru. Lai gan ar jaunajiem noteikumiem ir paredzēts ieviest dažus uzlabojumus, galīgā apstiprinājuma ES līmenī vēl nav. Šī nenoteiktība rada saspringtu atmosfēru: jums ir jāsagatavojas divām dažādām regulējošām sistēmām, nezinot, kuri nosacījumi galu galā tiks piemēroti pastāvīgi.

Inovācijas īsumā

Viena no lielākajām izmaiņām jaunajā biomasas paketē ir biomasas konkursa apjomu palielināšana, ko paredzēts palielināt no aptuveni 2 gigavatiem līdz aptuveni 2,8 gigavatiem. Paredzams, ka īpaši 2025. un 2026. gadam tas varētu pozitīvi ietekmēt operatoru plānošanas drošību. Pašreizējo sistēmu turpmākais finansējums tiks pagarināts no desmit līdz divpadsmit gadiem, un tam vajadzētu iedrošināt daudzus operatorus. Tāpat paredzēta arī elastības piemaksa, kas tiks palielināta no 65 līdz 100 eiro par kilovatu gadā, kas varētu palielināt sistēmas operatoru ienākumus.

Lai gan plānotais finansējuma palielinājums elastībai tiek uzskatīts par soli pareizajā virzienā, Šiferers atzīmē, ka tieši šāda elastība daudziem operatoriem joprojām ir ekonomiski sarežģīta. Galu galā elastīguma finansējuma palielināšana varētu atbalstīt enerģētikas pāreju un samazināt ekonomiskās izmaksas. Izaicinājums ir tāds, ka atjaunojamā enerģija nedrīkst būt dārgāka par fosilo kurināmo, kam būtu jārada stimuls operatoriem pielāgot savas sistēmas jaunajiem apstākļiem.

Perspektīva un prasības

Diskusija par atjaunojamo enerģiju joprojām ir aktuāla tēma. Kļūst skaidrs, ka nozarei ir vajadzīga skaidra, uzticama politika, lai nenonāktu strupceļā. Nepieciešama arī ātra, īstenojama stratēģija, lai radītu stimulus investīcijām. Operatori saskata nepieciešamību intensīvi risināt jaunos nosacījumus un pieprasa no politisko lēmumu pieņēmējiem skaidrus un ieviešamus noteikumus.

Kopumā biogāzes nozare atrodas krustcelēs, un nākamie mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu, vai operatoru apstākļi uzlabosies vai arī viņi turpina cīnīties ar nenoteiktību. Politiķiem tiek prasīts ne tikai Vācijā, bet arī Eiropas līmenī, lai ilgtspējīgi veicinātu biogāzes staciju pozitīvo attīstību. Bumba tagad ir atbildīgo pusē – laiks mainīt spēli.

Kā tas viss turpināsies, vēl ir redzams. Tomēr viens ir skaidrs: operatori vēlas labu roku politikā, lai veiksmīgi pārvarētu enerģētikas pārejas izaicinājumus.